"Zaļais" režīms ir vide, kur gan pakalpojuma sniedzēji, gan klienti ir vai nu vakcinēti pret Covid-19 vai šo slimību pārslimojuši. Pasliktinoties saslimstības rādītājiem valstī, uz šādu darba režīmu pāriet vairākas valsts iestādes. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).
"Atnāk persona pēc pieraksta. Tiek pārbaudīts, vai viņš bija pierakstīts uz konkrēto laiku un tiek noskenēts sertifikāts. Ja sertifikāta nav – diemžēl pakalpojumu saņemt nav iespējams," skaidroja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.
Taču ne visi VID klienti bija informēti par jaunajām prasībām.
"Derīgs ir tikai šis sertifikāts – vai digitālā formātā, vai izdrukāts, nevis kartona lapiņa, ko izsniedz vakcinācijas centrā.
Šodien ir bijuši vairāki klienti, kuriem bija šī lapiņa, uz kuras norāda laiku un vietu. Bet tas nav derīgs kā sertifikāts," atzīmēja Jaunzeme.
Viņa piebilda, ka gandrīz visi VID pakalpojumi ir pieejami arī attālināti – elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Nedaudz atšķirīga situācija ir Latvijas Bankā. Piemēram, apmainīt latus pret eiro vai bojātās naudas zīmes pret jaunām nevakcinēti cilvēki vairs nevarēs.
"Šajā ''zaļajā'' režīmā tie, kuri ir vakcinēti, viņiem sanāk atnākt un joprojām saņemt visu klātienē. Savukārt, ja cilvēks nav vakcinēts, tad, protams, ka naudas mazo nominālu apmaiņa būtu viena no tām lietām, kur tiešām jāpalūdz vai nu kāds radinieks, vai draugs," teica Latvijas Bankas pārstāvis Ivars Svilāns.
Gan Latvijas Bankā, gan VID ir darbinieki, kas pārbauda klientu Covid-19 sertifikātus. Tāpat tiek kontrolēta arī apmeklētāju plūsma, lai nodrošinātu divu metru distanci starp klientiem un personālu.
KONTEKSTS:
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem pienākumu potēties pret Covid-19. Noteikti arī ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā, kā arī kultūras jomā.
