Viņš sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē strādā 57 000 cilvēku, bet šajā skaitā ir arī ugunsdzēsēji, policisti, ātrās palīdzības dienests, vides valsts dienests un daudzi citi dienesti. No likuma viedokļa 11 000 no visiem ir ierēdņi, savukārt “mītiskie birokrāti, kas sēž kabinetos, dzer kafiju un ražo administratīvo slogu” ir aptuveni 3500 cilvēki, kas strādā ministriju centrālajos aparātos, skaidroja Krieviņš.
Valsts pārvaldes reformēšanai kanceleja nākamnedēļ vai nedaudz vēlāk plāno piedāvāt “reformu ceļa karti”, kurā apskatīs valsts pārvaldes funkcijas, kuras varētu samazināt, pašpikojot risinājumus arī no privātā iznesa, bet arī skatoties uz darbinieku motivāciju un atalgojumu, jo nepieciešami arī labi izglītoti darbinieki.
Krieviņš atzina, ka optimālais variants būtu sasniegt Eiropas Savienības līmeni, bet tas nozīmētu ievērojamu štata samazināšanu par 8000 – 10 000 vietām.
Valsts kancelejas vadītājs norādīja, ka pakāpeniski “mēs ejam samazinājuma virzienā”, bet ir nepieciešama diskusija par atalgojumu, jo pēdējos gados apātija valsts pārvalde ir samērā lielā un iekustināt cilvēkus uz reformām ir grūti.
Pašlaik valsts pārvaldē amatos, kur “jāieslēdz galva un jāsāk domāt”, atalgojums ir 50% līdz pat 65% zemāks nekā privātajā sektorā. Krieviņš uzskata, ka būtu jāvirzās uz mērķi – 80% no vidējā atalgojuma privātajā sektorā, bet tad būs jāveido arī precīza sistēma, kā mērīt darba rezultātus.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejai ir uzdots līdz rudenim izstrādāt priekšlikumus, kā motivēt valsts pārvaldes profesionālākos darbiniekus. Ir pasūtīts atalgojuma pētījums, kas salīdzinās vienādas pozīcijas gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā, un tad varēs arī sabiedrībai parādīt, cik liela šī starpība ir.
Patlaban valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma aprēķināšanas pamatprincipus noteic ekonomiskās krīzes laikā pieņemtais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kurš gan jau vairākkārt ir grozīts.
Šis likums nosaka, ka valsts pārvaldē strādājošo algu apmērs ir pakārtots valdības vadītāja atalgojuma lielumam.
Priekšlikumi esošās atalgojuma sistēmas reformām, visticamāk, tiks virzīti atsevišķi no nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes, un tas nozīmē, ka nauda šādu priekšlikumu iedzīvināšanai 2017. gada valsts budžetā, iespējams, nemaz nebūs paredzēta.