Rīta Panorāma

Tuvojas starptautiskā džeza diena

Rīta Panorāma

Koncerts Lielajā piektdienā - Latvijas Radio koris un "Sinfonietta Rīga"

Intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu

Valsts kontrole: Atbildīgajām iestādēm bērnu tiesības nav prioritāte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 6 mēnešiem.

Ne visos gadījumos par ārpusģimeņu aprūpi atbildīgo iestāžu - bāriņtiesu, sociālo dienestu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) - darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri  nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, revīzijā “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” secinājusi Valsts kontrole.

ĪSUMĀ:

  • Bāriņtiesas uzsāk ģimenes uzraudzību, kad bērna veselība un dzīvība ir apdraudētas, nevis rīkojas preventīvi;
  • Pašvaldības negūst informāciju par kopējo pašvaldībā dzīvojošo ģimeņu ar bērniem skaitu;
  • Bērni no vienas ģimenes tiek šķirti un ievietoti atšķirīgu reģionu bērnunamos;
  • Tiesībsarga birojs: institūcijas rīkojas tikai, kad notikusi kāda traģēdija;
  • Atklātais ārpusģimeņu aprūpes jomā šokējis pat revidentus.

Revīzijā, vērtējot bāriņtiesu lēmumus par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna šķiršanu no ģimenes, revidenti secinājuši, ka visbiežāk bāriņtiesas un sociālie dienesti ir uzsākuši ģimenes uzraudzību tikai tad, kad bērna tiesības uz pilnvērtīgu aprūpi un pat tā veselība un dzīvība ir jau apdraudētas. Savukārt divas trešdaļas pašvaldību revidentiem norādīja, ka tās analizē, cik bērniem ir riski saistībā ar nepietiekamu aprūpi un audzināšanu, tomēr 79% no tām atzina, ka neiegūst informāciju par kopējo pašvaldībā dzīvojošo ģimeņu ar bērniem skaitu. Tādējādi atbildīgās institūcijas nav apzinājušas visas pašvaldībā dzīvojošās ģimenes, kurās pastāv riski nepietiekamai bērnu aprūpei, lai preventīvi sniegtu nepieciešamo atbalstu, secinājušu revidenti.

Atbildīgajām iestādēm bērnu tiesības nav prioritāte
00:00 / 03:51
Lejuplādēt

Revidenti konstatējuši vismaz 15 gadījumus, kad savlaicīgi netika pieņemti lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu. Piemēram, bāriņtiesa un sociālais dienests vairāk nekā astoņus gadus vēroja ģimeni, kurā bērni aug neatbilstošos sadzīves  apstākļos, ģimenes  mājoklī regulāri tika lietots alkohols, notika savstarpējā vardarbība, bet

lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu bāriņtiesa pieņēma tikai tad, kad viens no ģimenes bērniem šajos apstākļos cieta no seksuālas vardarbības, turklāt no personas, kura jau iepriekš bija sodīta par seksuāla rakstura noziegumiem un bija regulārs ģimenes viesis.

Divās no 16 revīzijā apmeklētajām bāriņtiesām revidenti konstatēja praksi bez vecāku gādības palikušiem bērniem primāri aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot darbības potenciālā aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai. Pārējās bāriņtiesās mērķtiecīgas un bērna interesēm atbilstošas darbības aprūpes nodrošināšanai pie aizbildņa vai audžuģimenē nebija veiktas par visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Bāriņtiesām nebija izdevies atrast bērnam aizbildni, jo tās potenciālā aizbildņa statusu bija attiecinājušas tikai uz bērna tuvākajiem radiniekiem – vecvecākiem vai vecāku brāļiem un māsām, nemeklējot to starp attālākiem radiniekiem, kas, iespējams, pārstāv citu sociālo slāni.

Divas no bāriņtiesām - Garkalnes novads un Talsi - Valsts kontrolei un Tiesībsarga birojam ir atklāti paziņojušas, ka tām nerūp likumā teiktais. Šo novadu bērni bieži nonākuši bērnunamos, nemeklējot audžuvecākus. Turklāt Talsi ir pamanījušies arī pazaudēt kādu zīdaini.

Valsts kontrolē stāsta, ka Talsos mātei bija atņemti 6 bērni, no diviem viņa bija atteikusies, taču devītais bērns pēc iedzīvotāju reģistra datiem bija piecus gadus kopā ar māti.

Pie mātes šī bērna nebija un bāriņtiesa nevarēja pateikt, kur šis bērns atrodas. Izmeklēšanā atklājās, ka šis bērns ir atstāts glābējsilītē, taču neviena iestāde nebija pārliecinājusies, ka tas tiešām tā ir.

Un iedzīvotāju reģistrā viena bērna vietā bija reģistrēti divi dažādi bērni. 

Revīzijā ir arī konstatēts, ka nereti pašvaldības izvēlas vienas ģimenes bērnus šķirt un ievietot dažādos bērnunamos pat dažādos reģionos – mazos  bērnus  līdz  divu  gadu  vecumam  vai  bērnus ar invaliditāti ievietot  valsts  bērnunamā,  jo šiem bērniem bērnunama  pakalpojumu  nodrošina valsts četrās valsts sociālās aprūpes centru filiālēs, bet pārējos – pašvaldības bērnunamā vai bērnunamā, ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums.

Intervija ar Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāju Lailu Grāveri
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere intervijā Latvijas Radio norādīja, ka institūcijas izliekas neredzam notiekošo bērnu problēmģimenēs un sāk rīkoties tikai tad, kad notikusi kaut kāda traģēdija. Pašvaldības neveic pietiekamu sociālo darbu ar ģimenēm un izturas vienaldzīgi. "Pusē gadījumu aizbildnis nav meklēts. Latvijā trūkst audžuģimeņu. Ja nav aizbildņa, nav audžuģimenes, atliek trešais ceļš - bērnunams. Bieži vien tie ir tālu, citas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Bērns tiek nosūtīts pat 100 kilometru tālu, nepārliecinoties, vai saņems pakalpojumu, vai tur būs kāds speciālists, vai tikai pajumte virs galvas un ēdiens," teica Grāvere.

Tiesībsarga biroja pārstāve arī informēja, ka, piemēram, privātajā bērnunamā "Mākoņkalni" atklājies, ka netiek nodrošināti tādi iestādes reklamētie pakalpojumi kā uzvedības korekcijas. "Kā var 16 pašvaldības uz turieni nosūtīt bērnus, nepārliecinoties, ka tur nav nekāda pakalpojuma?" tā Grāvere.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa tikmēr intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka jūtas šokēta par to, ko secinājuši revidenti. "Apmeklējot bērnunamu "Mākoņkalni", mūsu revidenti, kuri ir juristi, ekonomisti, ieraudzīja tādus faktus, kas viņiem bija pilnīgi neizprotami. Bērniem paredzētās telpas [bija] aizslēgtas, bērniem nebija iespējams iegūt tiem paredzēto. Starp bērniem ir seksuālās attiecības, notiek viņu nodarbinātība naktīs," sacīja Krūmiņa. Kontroliere stāstīja, ka par konkrēto bērnunamu iepriekš saņemtas vairākas sūdzības, bet Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nav uz tām reaģējusi. 

Savukārt paziņojumā presei Valsts kontrole un Tiesībsarga birojs norāda, ka par spīti tam, ka abas institūcijas ir ar atšķirīgiem mandātiem un izpētes metodēm, secinājumi par ārpusģīmenes aprūpes sistēmu tām radušies līdzīgi. Tiesībsarga birojs iepriekš konstatēja, ka sociālais darbs ar ģimeni, kurai ir grūtības bērna aprūpē, tiek uzsākts novēloti, trūkst preventīvas rīcības; bērns tiek šķirts no ģimenes un bērna interesēm neatbilstoša rīcība turpinās. Arvien pastāv prakse bez vecāku gādības palikušiem bērniem primāri aprūpi nodrošināt bērnunamā, neveicot darbības potenciālā aizbildņa vai audžuģimenes atrašanai

Ja tiek meklēts aizbildnis, tad tikai starp bērna tuvākajiem radiniekiem (vecvecākiem vai vecāku brāļiem un māsām), gandrīz nekad starp attālākajiem radiniekiem, bet 50% gadījumu lietās vispār nav atrodama informācija, ka potenciālais aizbildnis ir uzrunāts; bāriņtiesu veiktā aizbildņu, audžuģimeņu un bērnunamu uzraudzība ir formāla, jo tā lielākoties aptver tikai sadzīves apstākļu pārbaudi – vai mājoklis ir tīrs, vai bērnam ir gulta, skapis, vai ir ēdiens u. c. Netiek iegūts bērna viedoklis, kā arī netiek noskaidroti pārējie bērna pilnvērtīgai attīstībai nozīmīgie jautājumi – kā tiek ievērotas bērna tiesības uz veselības aprūpi, izglītību, fizisko un emocionālo attīstību, brīvā laika pavadīšanu, mantiskās intereses, kā arī saskarsmes tiesības ar vecākiem un citiem tuviniekiem.

Valsts kontrole un tiesībsargs vienprātīgi uzskata, ka esošā bērnu tiesību aizsardzības sistēma un ārpusģimenes aprūpes sistēma ir jāreformē. Pašreizējais bāriņtiesu padotības modelis pašvaldībām nav pierādījis savu efektivitāti bērnu tiesību aizsardzībā. Vienlaikus skaidri redzama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas neefektīvā uzraudzība pār bāriņtiesu darbu un Labklājības ministrijas neefektīvā uzraudzība pār sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Abas institūcijas uzskata, ka valstij ir jāpieņem izšķirīgi lēmumi un jāsper nozīmīgi soļi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformēšanā un šī reforma vairs nav atliekama. Nav pieļaujams, ka tiek turpināta bērnu likteņu kropļošana, uzsver minētās institūcijas.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") savukārt pauda uzskatu, ka Valsts kontroles izteiktie atzinumi un secinājumi ir ļoti noderīgi, lai turpinātu iesāktos un plānotu jaunus pasākumus bez vecāku gādības esošo bērnu labāko interešu nodrošināšanai. Labklājības ministrijā noslēdzies VBTAI veiktais audits, kas tika uzsākts, ministrei stājoties amatā.

Pārbaudes gaitā secināts, ka iestādes iedibinātais darba modelis nav efektīvs, netiek sniegts kopvērtējums par bāriņtiesas darbību, nav pietiekamas un sistemātiskas kontroles pār šīs institūcijas darbību un īstenotajiem pasākumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā kopumā, vērtējot pastāvošos risku un cēloņsakarības, lai savlaicīgi un mērķtiecīgi varētu rast risinājumus bāriņtiesu darbības pilnveidošanā un bērnu tiesību aizsardzībā.

Par šiem jautājumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā ministre Petraviča runājusi, tiekoties ar Latvijas Bāriņtiesu asociācijas dalībniekiem, vairāku Latvijas bāriņtiesu vadītājiem, tiesībsargu, fondu “Plecs”, citām nevalstiskām organizācijām. Šie jautājumi aktualizēti katrā tikšanās reizē ar pašvaldībām un to apvienībām.

Ir skaidrs, ka nepieciešams pasākumu kopums, kas ļautu radīt reāli funkcionējošu, viegli saprotamu un caurskatāmu sistēmu, kur katrai atbildīgai institūcijai ir pieejama visa nepieciešamā informācija, vienota metodika un iespēja ātri un profesionāli reaģēt katrā atsevišķā gadījumā, kad apdraudētas bērnu intereses, drošība un labklājība. Pēc ministres domām, revīzijas atzinums to tikai apliecināja vēlreiz.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti