ĪSUMĀ:
- Nosakot nomas maksu par ZM ēkas telpām, negūst visus par valsts īpašumu piekrītošos ienākumus.
- Nav pievērsta pienācīga rūpība neizmantoto telpu iznomāšanai.
- ZM un padotības iestādes sedz izdevumus, kas jāmaksā privātajiem nomniekiem.
- Apsaimniekošanai ilgstoši piesaisīts viens apakšuzņēmējs, kuram ir arī citas saistības attiecībā uz ZM iestāžu nodrošinājumu ar telpām.
"Valsts kā īpašnieces interesēs būtu nodrošināt īpašuma saglabāšanu un atbilstību iestāžu vajadzībām, kā arī saglabāt valsts kapitāla vērtību visā tā ekspluatācijas laikā. Ja nekustamā īpašuma sakārtošanu turpina atlikt, tad nākotnē jārēķinās ar būtiski lielākiem izdevumiem progresējošu ēkas bojājumu dēļ, kā arī būvmateriālu, būvniecības un rekonstrukcijas izmaksu pieauguma dēļ. Diemžēl ZM nav izvirzījusi mērķus ēkas pārvaldīšanai, nav formulējusi stratēģisku skatījumu par īpašuma attīstību un pārvaldīšanu, kā arī nav veikusi detalizētu analīzi par pārvaldīšanas izdevumiem un faktiski nepieciešamajiem ieguldījumiem ēkā, lai nodrošinātu tās ilgtspēju.
Vai jūs, ja būtu ēkas Daugavas krastmalā īpašnieks, pieļautu tādu rīcību ar sava īpašuma pārvaldīšanu? Visticamāk – nē,"
vērtēja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Valsts kontroles revidenti norāda uz vairākiem paradoksiem pašreizējā ZM ēkas apsaimniekošanā. Piemēram:
- lai arī ZM resorā ir izveidota kapitālsabiedrība (VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ)), kas veic valsts NĪ pārvaldīšanu ZM uzdevumā, sešas no deviņām ZM padotības iestādēm pašas nodrošina saviem Rīgas birojiem nepieciešamo NĪ pārvaldīšanu;
- nosakot telpu nomas maksu ēkā Republikas laukumā 2, ZMNĪ nav ievērojusi normatīvo aktu prasības. Piemēram, aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par ēku tiek attiecināts uz visiem telpu nomniekiem, lai arī publiskas personas iestāžu izmantotās telpas nav ar nodokli apliktas. Rezultātā ZM un tās padotības iestādes gan 2019., gan 2020. gadā ir samaksājušas nomas maksā iekļauto NĪN kompensāciju par ēkām vismaz 15 633 eiro apmērā, kas būtu jāsedz privātajiem nomniekiem;
- lai gan ZM ēkas noslodze nav pilna, vairākas ZM resora iestādes, kas atrodas ēkā, papildus nomā telpas no privātpersonas ēkas tuvumā;
- lielāko daļu pārvaldīšanas izdevumu veido izdevumi par apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko no pašiem pirmsākumiem veic SIA "Augstceltne". Neskatoties uz šo pakalpojumu nozīmīgumu, ZMNĪ, beidzoties līguma termiņam 2021. gada jūlijā, nebija vēl uzsākusi jaunu iepirkuma procedūru, bet pagarinājusi līguma termiņu līdz gada beigām;
- nepietiekamo ieņēmumu iztrūkumu kompensē: neveicot ēkai nepieciešamos remontdarbus, tā arvien pasliktinot tās stāvokli, gūstot ieņēmumus no citu NĪ platību (autostāvvietas, reklāmas platības, konferenču zāles, jumta platība) nomas. Tomēr arī šajos nomas veidos ZMNĪ rīcība nav pietiekami produktīva un ekonomiska;
- tā kā lielākā daļa ZM padotības iestāžu pašas nodrošina NĪ pārvaldīšanu un neizmanto ZMNĪ pakalpojumus, ZMNĪ pārvaldībā nav tik liela NĪ portfeļa, kas ļautu gūt pietiekamu ienākumu apjomu NĪ sekmīgai pārvaldīšanai. Rezultātā netiek veidoti pietiekami uzkrājumi turpmākai NĪ attīstībai, un tā vietā bieži tiek prasīti valsts budžeta līdzekļi neatliekamām vajadzībām.
"Ēka netiek pietiekami ekonomiski produktīvi pārvaldīta, un pašam īpašniekam, tas ir, ZM, un tās pārvaldniekam, ZM kapitālsabiedrībai "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" nav ne ilgtermiņa perspektīvas par ēkas izmantošanu, ne arī tuvāk prioritāri veicamo darbu saraksti, ka mums būtu skaidrs, kādas ir prioritātes. Atrunas ir pamatā "Naudas nav, tāpēc arī nav nekādu plānu." Nu, šāda attieksme no īpašnieka puses nav pieļaujama, attiecīgi mums bija virkne ieteikumu, lai situāciju uzlabotu," norādīja Vilka.
Pamatojoties uz atbilstības/lietderības revīzijā konstatēto un secināto, lai uzlabotu valsts īpašuma pārvaldīšanu, Valsts kontrole iesaka ZM izvērtēt ZMNĪ attīstības iespējamās perspektīvas: stiprināt nekustamo īpašumu portfeli, vienlaikus uzlabojot kontroli pār kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, vai arī izskatīt iespēju NĪ pārvaldīšanu nodot citam pārvaldītājam ar lielāku kapacitāti.
Otrais risinājums ļautu pārvērtēt, vai ZMNĪ, veicot savu pamatdarbību – deleģētos uzdevumus meliorācijas jomā –, būtu jāturpina darbība kapitālsabiedrības statusā, tā risinot jau iepriekšējā revīzijā identificētās problēmas.
Kopumā Valsts kontrole sniegusi 15 ieteikumus Zemkopības ministrijai un ZMNĪ, kas ļautu novērst trūkumus pašreizējā ZMNĪ pārvaldīšanas modelī, nodrošināt valsts NĪ pārvaldīšanas principu ievērošanu un efektīvu valsts resursu pārvaldību, kā arī nodrošinātu NĪ pārvaldību atbilstoši tirgus situācijai.
KONTEKSTS:
Veicot kārtējo gada revīziju par ZM 2020. gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontroles uzmanību piesaistīja ZM izdevumi par telpu Republikas laukumā 2, Rīgā, remontdarbiem, kas veikti papildus NĪ pārvaldītāja noteiktajai nomas maksai. Šādai situācijai nevajadzētu rasties, ja valsts NĪ pārvaldīšanu organizē atbilstoši noteiktajiem vienotiem valsts NĪ pārvaldīšanas principiem. Tādēļ Valsts kontrole sāka atsevišķu revīziju, lai noskaidrotu, kā tiek pārvaldīta ZM ēka – vai atbilstoši valsts kā īpašnieces interesēm.
