Viņš sacīja, ka amatpersonām nevajadzētu tagad ne no kā baidīties, - ja strādā atbildīgi un labi, nesaskarsies ar šiem likuma grozījumiem; ja ir radīti zaudējumi neuzmanības rezultātā, nevis ļaunprātīgas rīcības rezultātā, vispirms būtu jārīkojas pašai iestādei un tikai tad, ja iestāde nerīkoja, tad iejauksies Valsts kontrole.
Pastars atzina, ka likuma grozījumi un jaunās VK pilnvaras nerisinās visas atbildības trūkuma problēmas kopumā, bet daļu palīdzēs atrisināt.
Viņš skaidroja, ka arī par rupju neuzmanību atbildība var neiestāties, ja atbildīgas personas adekvāti izskaidros savu rīcību, un lēmumi būs pieņemti adekvāti, jo ne vienmēr arī likuma normas ir pilnībā skaidras. Katrā gadījumā varēs izvērtēt, kā amatpersona rīkojusies, ko vērtējusi vai arī amatpersonai bijis vienalga.
Pastars nedomā, ka būs daudz tādu lietu, kad VK būs jāpiedzen zaudējumi. Un, ņemot vērā, ka likuma izmaiņas stājas spēkā tikai 1. augustā un attieksies uz revīzijām, kas sāktas pēc šī datuma, pirmās šādas lietas objektīvi varētu parādīties nākamgad.
Viņš atgādināja, ka likuma izmaiņas arī pagarina noilguma termiņu un zaudējumus tagad varēs piedzīt četrus gadus pēc tam, kad tie nodarīti, nevis divus gadus, kā tas ir pašlaik.
Izmaiņas likumā paredz, ka gadījumos, kad Valsts kontrole revīzijā konstatēs nelikumības, kuru rezultātā radīti zaudējumi, varēs piedzīt tos no vainīgajām personām. Vispirms iestāde varēs vienoties ar personu par zaudējumu piedziņu, bet, ja tas nenotiks, Valsts kontrole varēs izdot administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu, kuru atbildīgā persona vēl varēs pārsūdzēt tiesā.
Savukārt valsts kontroliere Elita Krūmiņa paziņojumā medijiem skaidroja, ka "mēs vienmēr esam iestājušies par atbildību, tā ir arī viena no Valsts kontroles vērtībām. Diemžēl praksē mēs redzam, ka rīcībā ar publiskajiem līdzekļiem nereti trūkst godprātības un pārkāpumu gadījumā atbildības izvērtējums, ja tāds tiek veikts, bieži ir formāls un neatbilstošs nodarītajam kaitējumam".
"Pieņemtie grozījumi Valsts kontroles likumā pirmkārt ir stimuls atbildīgajiem rūpīgāk aizdomāties, vai, tērējot budžeta līdzekļus, viņi nepārkāpj likumu. Ja šī preventīvā funkcija nenostrādās, mēs esam gatavi paši ķerties pie nelikumīgi iztērētās naudas atgūšanas budžetā no vainīgajiem personīgi,” norādīja Krūmiņa.
Maksimālais līdzekļu apjoms, ko Valsts kontrole varēs piedzīt no vainīgās amatpersonas, ir viena gada mēnešalgas apmērā (pēc nodokļu nomaksas).
Piemēram, par darba autotransporta izmantošanu privātām vajadzībām, pretlikumīgi izmaksātu atlīdzību, nesaņemtu pakalpojumu apmaksu.
Pienākums izvērtēt atbildību un piedzīt zaudējumus jau ir noteikts gan Valsts pārvaldes iekārtas likumā, gan likumā “Par pašvaldībām”, gan Darba likumā, gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un citos normatīvajos aktos. Tātad šobrīd par pretlikumīgu rīcību ar publiskajiem līdzekļiem un mantu ir paredzēta disciplinārā, administratīvā, krimināltiesiskā un civiltiesiskā atbildība. Tomēr pieredze rāda, ka likumos noteiktās prasības bieži netiek pildītas un personu atbildība tiek vērtēta tikai atsevišķos gadījumos, norādīja Valsts kontrole.
