Valsts finansējuma mērķis ir mazināt partiju atkarību no sponsoriem.
Pirmā aiz 5% barjeras palika Latvijas Reģionu apvienība (LRA), par kuru nobalsoja 4,16% vēlētāju. Balsu skaitīšanas sākumā, kad rezultātus Centrālajai vēlēšanu komisijai bija nosūtījuši pirmie vēlēšanu iecirkņi, atbalsts LRA pārsniedza 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, taču vakara gaitā tas pakāpeniski samazinājās.
Partijas, kuras ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu, par katru balsi no valsts budžeta saņem 71 centu gadā. Tas nozīmē, ka LRA par aptuveni 35 000 balsu saņems aptuveni 25 000 eiro gadā.
“Šīs vēlēšanas gluži vienkārši bija ļoti smagas un ar pārsteidzoši negatīvu rezultātu. Mēs noteikti turpināsim strādāt un cīnīsimies par vēlētāju uzticību,” solīja LRA līderis Edvards Smiltēns.
Latvijas Krievu savienība vēlēšanās ieguva 3,2% balsu. Lielākais atbalsts partijai bija Latgalē, kur par Latvijas Krievu savienību novēlēja gandrīz 11% vēlētāju. Līdz ar to Tatjanas Ždanokas vadītais politiskais spēks katru gadu no valsts budžeta saņems gandrīz 20 000 eiro.
Nākamie pēc balsu skaita ir partija “Progresīvie”, kuriem šīs bija pirmās Saeimas vēlēšanas. Par “Progresīvajiem” nobalsoja 2,6% vēlētāju, kas ļaus no valsts budžeta saņemt 15 000 eiro gadā.
“Gandarījums ir, protams, par to, ka esam pārkāpuši šo maģisko 2% robežu, lai pretendētu uz valsts finansējumu, kas mums ļoti atvieglos darbu turpmāk. Mēs varam rēķināties ar aptuveni 15 000 eiro katru gadu, kas ir tāds labs pamats administratīvo izdevumu segšanai,” atzina “Progresīvo” līderis Roberts Putnis.
Citas partijas 2% robežu nav pārvarējušas. Par 12. Saeimas deputātes Ingunas Sudrabas vadīto partiju “No sirds Latvijai”, kura iepriekšējās vēlēšanās ieguva septiņus mandātus, nobalsojis mazāk nekā viens procents vēlētāju. Partijas līdere Sudraba gan norādījusi, ka politisko darbību turpinās.
