Vējonis pirmdien, 10. decembrī, tikās ar “KPV LV” premjera amata kandidātu Aldi Gobzemu, kuram prezidents uzticēja veidot valdību un deva laiku līdz 10. decembrim, lai tiktu skaidrībā par valdības aprisēm. Gobzems tikšanās laikā iepazīstināja prezidentu ar trijiem scenārijiem valdības izveidei. Vējonis atzina, ka piedāvātos Gobzema scenārijus uzklausīja, bet laiks īstenot šo redzējumu ir beidzies.
Pēc sarunas ar Gobzemu prezidents medijiem sacīja, ka pašreiz vairākuma atbalsta Gobzema kandidatūrai nav un doto divu nedēļu laikā viņam neizdevās nodrošināt vairākumu, tāpēc Vējonis gatavos rīkojumu par Gobzema kandidatūras atsaukšanu.
Tuvākajā laikā prezidents sāks konsultācijas ar partijām par viņu redzējumu turpmākajiem soļiem, lai mēģinātu nonākt līdz kopīgam viedoklim.
Vai nākamais iespējamais premjera amata kandidāts nāks no kādas partijas vai varētu būt bezpartijisks, būšot atkarīgs no sarunām ar partijām, sacīja Vējonis.
Jau otrdien, 11.decembrī, prezidents atkārtoti aicinās politisko partiju pārstāvjus uz sarunu Rīgas pilī.
Partijām un atsevišķām personālijām joprojām ir lielas ambīcijas, un valsts intereses ir noliktas otrajā vietā, ir skumji, ka tas notiek, atzina Vējonis.
Taču viņš noliedza, ka Gobzema nominēšana būtu kļūda, jo vēlēšanās ievēlētas partijas, kas pārstāv sabiedrības daļu, un “KPV LV” ir ievēlēta parlamentā, un Vējonis vadījās “pēc sabiedrības dotā mandāta”.
“Tāpēc vēlos teikt viņam paldies, ka viņš piekrita šajā nebūt ne vieglajā situācijā uzņemties valdības veidošanas procesu. Tas diemžēl noslēdzās bez rezultāta,” sacīja Vējonis.
Gobzems pēc sarunas ar prezidentu pateicās “KPV LV” un atbalstītājiem, bet atzina, ka valdības izveidošanai nepietika laika, turklāt viņa valdību esot mēģinājuši torpedēt jau no pirmās dienas, tāpēc viņš izvēlējās tādu koalīcijas sarunu taktiku, lai to būtu pēc iespējas grūtāk izdarīt.
Gobzems solīja, ka “KPV LV” arī turpmāk ieņems būtisku lomu, turklāt, viņaprāt, izveidot stabilu valdību bez “KPV LV” nebūs iespējams.
Bet viņi neatbalstīs apvienības “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidātu Arti Pabriku, "ņemot vērā to, cik daudz Pabriks ir nepatiesību un apzināti inscenējumu taisījis publiskajā telpā".
Arī pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) nav pieņemams premjera amata kandidāts, paziņoja Gobzems. Viņš gan sacīja, ka Rinkēvičs ir politiķis ar labu reputāciju, “kurš ir nācis uz sarunām, bet kurš nav spējis nevienu reizi sasveicinoties paskatīties acīs, es noteikti nevaru atbalstīt”.
Tajā pašā laikā viņš pauda pārliecību, ka “mēs straujiem soļiem tuvojamies ārkārtas vēlēšanām”.
„Es ar Valsts prezidentu izrunāju jautājumu, kā es redzu no savas puses, kas varētu būt nākamais potenciāli Ministru prezidenta amata kandidāts vai vismaz virziens, kurā skatīties. Bet vienlaikus es norādīju, ka šajā parlamentā mēs agrāk vai vēlāk mēs piedzīvosim ārkārtas vēlēšanas, un principā tas, kas notiek Latvijas politikā, pie tā arī novedīs,” sacīja Gobzems.
Gobzems arī klāstīja, ka viņš ir pirmo reizi politikā un, iespējams, daudz ko nezina, bet, “jāsaka atklāti - šīs sarunas notiek ārpus parlamenta, daudz sarunu notiek dažādās kafejnīcās”, aizmuguriski.
Tikmēr partijas "KPV LV" atbalstītāji pie Rīgas pils pirmdien, 10. decembrī, rīkoja zibakciju Gobzema atbalstam. Informācija par akciju bija izvietota "KPV LV" atbalsta grupā sociālajā tīklā "Facebook", kā arī interneta vietnē "Youtube".
Aicinājumā piedalīties zibakcijā norādīts, ka Gobzemam ir nepieciešams atbalsts, jo, ja 10. decembrī neapstiprinās viņa piedāvāto valdības modeli, tad 11. decembrī piedāvās to darīt kādam citam.
LTV novēroja, ka akcija pulcēja aptuveni 30 cilvēkus.
KONTEKSTS:
Divu nedēļu laikā partijām neveicās ar koalīcijas sarunām. Sarunas sāka sešas no septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām, jo no sadarbības ar “Saskaņu” tās atteicās jau pirms vēlēšanām.
Drīz vien Gobzems no sarunām izslēdza “Attīstībai/Par!”, vainojot to aizmuguriskā citas valdības veidošanā. Tad Jaunā konservatīvā partija (JKP) kategoriski atteicās sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), bet Gobzems vēlējās redzēt ZZS valdībā.
7. decembrī Gobzems atsauca savu valdības piedāvājumu partijām un valdībā aicināja bezpartejiskus profesionāļus. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgšot izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Pēc tam “Jaunā Vienotība”, JKP un Nacionālā apvienība atzina, ka nevar turpināt sarunas par Gobzema valdību.
Turklāt publiskajā telpā izskanēja nesaskaņas starp Gobzemu un “KPV LV” līdzpriekšsēdētāju Artusu Kaimiņu, kurš paziņoja, ka nevēlas valdībā iekļaut ZZS.
Pāris dienu vēlāk kļuva zināms, ka Gobzems vairs neuzstāj uz valdību no bezpartejiskiem ministriem, bet piedāvā partijām jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS. Bet “KPV LV” frakcijas un valdes kopsēdē pauda atbalstu savam sarunu vedējam Aldim Gobzemam.
