Viņš norādīja, ka mēģinājumi iekļūt Latvijā aizvien ir daudzskaitlīgi – līdz 15. augusta pusnaktij Latvijā līdz šim neielaisti 395 robežpārkāpēji. Tāpat ir identificētas vēl grupas, kas vēlas iekļūt mūsu valstī.
- 13. augustā novērsts 71 personas mēģinājums nelegāli šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu;
- 14. augustā novērsti 88 personu mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu;
- 15. augustā novērsti 62 personu mēģinājumi nelegāli šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu;
Sestdien viena sieviete ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm humānu apsvērumu dēļ uzņemta Latvijā un viņai nodrošināta aprūpe. Pujāts pirmdienas rītā Latvijas Radio skaidroja, ka šai sievietei līdz robežai palīdzēja tikt citi robežšķērsotāji, kuri netika uzņemti.
Neielaisto robežšķērsotāju lielākais skaits tika sasniegts ceturtdien, 12. augustā, kad neielaida 101 cilvēku.
Pujāts skaidroja, ka cilvēku atturēšana no iekļūšanas Latvijā notiek dažādi – šķērsotājus gan neielaiž, gan aizsūta atpakaļ. Savukārt, pieķerot tieši robežas šķērsošanas brīdī, robežsargi atskaņo viņiem tulkojumu arābu valodā, ka viņi veic noziedzīgu rīcību, tāpēc ir aicināti griezties atpakaļ.
"Ja nenostrādā, veicam pasākumus, lai atgrieztu atpakaļ," sacīja Pujāts, precīzāk nepaskaidrojot, tieši kādus.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas puse veic humānus pasākumus, proti, padzirda un pabaro robežšķērsotājus, ja tas ir nepieciešams, kā arī pieaicina mediķus, kuri sniedz atzinumu, vai cilvēks ir gana labā fiziskā stāvoklī, lai turpinātu uzturēties brīvā dabā.
Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") noraidīja izskanējušos pārmetumus par robežšķērsotāju neuzņemšanu, skaidrojot, ka tā ir hibrīdkara sastāvdaļa un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms, kā arī Kremlis tikai to vien gaida.
Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" salīdzināja, ka tas ir kā audzināt mazu bērnu, kuru mēs sarājam par sliktu rīcību un viņa paša nākotnes vārdā atturam viņu no tās.
Tāpat Pabriks kritizēja ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) paustās bažas par situāciju Latvijā, sakot, ka šīs raizes būtu jāadresē Baltkrievijai, no kuras irākiešus stumj uz Latviju. Tomēr pārmetumi Latvijai izskan un tas ir tāpēc, ka Latvijas puse ar UNHCR runā, kamēr Baltkrievija sarunās neiesaistās un pat nelaiž iekšā.
"Tehniski cilvēkiem, kurus Lukašenko ielūdza Baltkrievijā, ir jālūdz patvērums tur. Visi pārmetumi jāvelta tur," sacīja aizsardzības ministrs.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
