Saeima jau 2014. gada maijā trešajā – galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir pēc nākamā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – MK noteiktā kārtībā un apjomā
Līdz ar to jautājums jau labu laiku nav – atvērs čekas maisus vai nē, bet – ko no tiem izņems un kādā veidā parādīs sabiedrībai.
Piemēram, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) trešdien, 15. novembrī, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka VDK dokumenti jāpublisko tā, lai ir skaidri saprotama katra tajos minētā loma. “Tie, kas deva pavēles – kompartijas darbinieki, tie, kas pavēles pildīja – VDK darbinieki, operatīvie darbinieki, un tikai pēdējais posms ir aģenti, kurus vervēja, kurus piespieda, kuri paši pieteicās – situācijas ir dažādas,” komentēja Mūrniece.
Tieši šis skaidrojošais darbs ir VDK izpētes komisijas galvenais uzdevums, uzskata Mūrniece. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vienlaikus paužot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt čekas līdzgaitnieku vārdus, norāda: “Par apjomu savi slēdzieni ir jādod dokumentu izpētes komisijai, un tad valdība lems, cik plaši vai šauri šī informācija sniegta”.
Jautāts, vai, viņaprāt, komisijas darbs netiek kavēts, Vējonis atsaka:
“Tas, manuprāt, tikai apliecina to, ka komisija nav spējīga normāli strādāt, jo, ja SAB [Satversmes aizsardzības birojs] ir jāveic šāds darbs komisijas vietā, tad kaut kas nav kārtībā ar komisijas darbu”.
Komisijas vairākkārt apliecinātā nevēlēšanās iegūt pielaidi valsts noslēpumam, kas nepieciešama darbam Satversmes aizsardzības biroja telpās, kur atrodas arī daļa VDK dokumentu, neapmierina arī abas pārējās valsts augstākās amatpersonas.
“Man ir neskaidrs, kāpēc komisija nevar sadarboties ar SAB un beidzot sākt kartotēkas pētniecību,” saka Mūrniece.
Viņai piebilst Kučinskis. “Tas, par ko komisija starp citiem iesaistītajiem šobrīd diskutē publiskajā telpā – nevis par darba uzdevumiem, bet vērt vai nevērt maisus. Tāds jau nebija darba uzdevums,” norāda Kučinskis.
Tikmēr pētnieku komisijas vadītājs Kārlis Kangeris uzsver, ka pētniekiem nav iespējas brīvi rīkoties ar datiem.
“Mēs varam prasīt [pielaides] – vai dabūs, nedabūs, cits jautājums. Bet mēs tiekam pakļauti noteikumiem, kas tagad pastāv. Mēs šos datus nevaram publicēt, ne kaut kā citādi izmantot. Būtībā mums ir jāklusē par tiem jautājumiem,” viņš norāda.
Lai komisijas locekļi varētu iztikt bez pielaides, par 40 000 eiro SAB VDK dokumentus pielāgojis nodošanai Nacionālajam arhīvam. Bet, kā vēstīja LTV raidījums ''De facto'', tie, pamatojoties uz likumu par personas datu aizsardzību, šajā procesā anonimizēti un pētnieki vēl joprojām nevar ķerties pie pilnvērtīgas VDK kartotēkas izpētes. “VDK pētniecība bez vārdiem vispār nav iespējama,” nosaka Kangeris.
Tādēļ tagad, pusgadu līdz izpētei atvēlētā laika beigām, divi komisijas locekļi tomēr pieteikušies pielaidei uz valsts noslēpumu, lai tiktu SAB telpās, kur varētu iepazīties ar neanonimizētajiem dokumentiem. Tas savukārt nozīmē, ka SAB darbs, dokumentus pārveidojot, bijis lieks.
Jau ziņots, ka Saeima 2014. gada maijā nolēma, ka "čekas maisi" publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes. Līdz ar to Saeima un valdība deva uzdevumu zinātniski izpētīt, kā darbojās bijušās Padomju Savienības VDK. Tiesa, ar šī uzdevuma izpildi gājis kā pa celmainu ceļu, tostarp pētniekiem nav izdevies piekļūt pie SAB telpās esošās datubāzes.
SAB telpās glabājas VDK datubāze “Delta”, kur atrodas aģentu ziņojumi un uzskaites kartītes. Šī datubāze pašlaik tiek digitalizēta. No datubāzes jaunās versijas, kas būs pieejama zinātniekiem, dzēš ārā svarīgu informāciju, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
VDK zinātniskās izpētes komisija šīs nedēļas sākumā vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu rosināt atcelt īpašo VDK likumu, lai "čekas maisus" nodotu atklātībai. Ar līdzīgu aicinājumu šonedēļ nāca klajā režisors Viesturs Kairišs.
