Katrs trešais audžuvecāks Latvijā nestrādā, liecina profesionālo audžuģimeņu apvienības „Terēze” pētījums.
„Šī mēneša laikā trīs audžumammām ir uzteikts darbs. Tieši tā iemesla dēļ, ka ģimenē ir mazi bērni, kuri slimo,” saka apvienības vadītāja Ārija Martukāne. Viņa paskaidro: bieži vien darba devējam nav izdevīgi nodarbināt mammas, kuras ņem darbnespējas lapas un darba vietā velta laiku saslimušajiem bērniem.
„Es uzskatu, ka Latvijā nav svešu bērnu. Visi bērni ir mūsu, un mēs varam iztikt bez bērnunamiem,” norāda audžumamma Olga. Viņa pusotru gadu audzina audžumeitu ar īpašām vajadzībām – meitene slimo ar Dauna sindromu. Ienākot ģimenē, bērnam bija nepilni četri gadi, pirms tam visa dzīve pavadīta bērnunamā.
„Viņa knapi, knapi staigāja, runāja tikai desmit vārdu, ēda, gulēja tikai ar pamperu. Viņai bija bail no visiem, grūti bija viņu nomazgāt vannā,” norāda Olga. Aprūpe paņem daudz spēka un laika. Pirmie teju četri dzīves gadi bija pazaudēti, taču tagad meitene runā jau ap simt vārdiem, skrien, lec un brauc ar riteni. „Uz rehabilitāciju es nopirku viņai masāžas gultu un paklāju. Tagad jau ir rezultāts, vairogdziedzeris sāk strādāt, un mākslīgos hormonus samazināja ārsti,” bilst Olga.
Viņai ir vēl trīs savi bērni. Līdz šī gada martam viņa strādāja, taču tad pati aizgāja no darba – saprata, ka visu vairs nevar apvienot. „Bērns ir ar vāju imunitāti, viņa bieži slimo, viņu vajag laist uz rehabilitāciju divreiz gadā, uz baseinu, pie speciālistiem, pie audiologopēda, fizioterapeita, ergoterapeita. Vienkārši man nav laika strādāt. Bet es ļoti gribu strādāt, es negribu dzīvot uz pabalstiem,” norāda Olga.
Pie speciālistiem nereti nākas doties par maksu. Ieskaitot valsts atlīdzību par audžuvecāka pienākuma pildīšanu, bērna invaliditātes pabalstu un uztura naudu bērnam no pašvaldības, kopumā Olgai sanāk 700 eiro.
„Ja es strādāju, es saņemu algu 1000 eiro, ja es paņemu bērnu no bērnunama, man ir 700 eiro un bērns.
Ko labāk – strādāt bez bērna vai saņemt pabalstu un sēdēt mājās ar bērnu? Bet es nevaru iedomāties, ka varētu no viņas atteikties. Es viņu mīlu, viņa mani sauc par mammu, uzticas man,”
saka Olga.
Iespējams, Olgai risinājums varētu būt iecere no nākamā gada jūlija Latvijā veidot specializētās audžuģimenes. Tās mērķis - lai mazāk bērnu nonāktu bērnunamos un tur jau dzīvojošie bērni ar funkcionāliem traucējumiem – intelektuāliem un kustību traucējumiem – dzīvotu ģimeniskā vidē. Pieteikties varēs gan esošās audžuģimenes, gan jaunas.
Kārtību vēl atrunās Ministru kabineta noteikumos, stāsta Baiba Stankēviča no Labklājības ministrijas. „Šobrīd iezīmētas četras bērnu grupas – zīdaiņi, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni, kas cietuši no smagas vardarbības, kā arī krīzes audžuģimenes, kas gatavas uzņemt bērnu 24 stundas septiņas dienas nedēļā – respektīvi, jebkurā brīdī, kad bāriņtiesa vai policija šķir bērnu no ģimenes, tās ir gatavas kaut vai nakts laikā uzņemt bērnu,” klāsta Stankēviča.
Specializētajās audžuģimenēs, kur aug bērni ar īpašām vajadzībām, varēs dzīvot ne vairāk kā divi bērni.
„Šiem bērniem ir vajadzīga īpaša aprūpe, un diez vai varēs astoņus vai 10 uzņemt vienā ģimenē un kvalitatīvi nodrošināt, tad neatšķirsies no mazas institūcijas,”
pauž Stankēviča.
Audžumammu Olgu, kura audzina audžumeitu ar Dauna sindromu, visvairāk interesē – vai būs īpašas apmācības, kā audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām, piemēram, socializēt. Līdz šim bērna attīstīšanu nācies apgūt pašmācības ceļā. Labklājības ministrija līdz ar audžuģimeņu specializāciju sola īpašas apmācības.
Tāpat arī iecerēts, ka specializētās audžuģimenes neatkarīgi no bērnu skaita ģimenē saņems atalgojumu – 860 eiro pēc nodokļu nomaksas, savukārt krīzes audžuģimenes - 430 eiro. Saglabāsies arī pašvaldību maksātā uztura nauda.
Ministrija cer, ka būs vismaz simt specializētās audžuģimenes.
