Gerhards pirmdien, 26. martā, parakstīja rīkojumu, ar kuru apturēja opozīcijas sašutumu izraisījušās normas, ka deputāti sēdēs nedrīkst uzdot vairāk par trīs jautājumiem.
Ministra preses pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA apstiprināja, ka rīkojums jau pirmdien nosūtīts arī Rīgas domei.
Grozījumu darbība tiek apturēta, un rīkojums stājas spēkā no brīža, kad tas tiek publicēts valsts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vaļuma norādīja, ka rīkojums varētu tikt publicēts jau otrdien, kas nozīmē, ka otrdien plānotajā Rīgas domes sēdē, kurā tiks skatīti pašvaldības budžeta grozījumi, deputāti atkal drīkstēs uzdot neierobežotu jautājumu skaitu.
Apstrīdēt rīkojumu Rīgas dome drīkst, tikai vēršoties Satversmes tiesā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) pirmdien medijiem sacīja, ka ministra rīkojumu uzskata par nekonstitucionālu, jo arī citas pašvaldības ir noteikušas savu kārtību, kā izskata jautājumus pašvaldības sēdē.
Taču Satversmes tiesā Rīgas domes vadība neplāno vērsties un kārtību mainīs. Plānots, ka katram jautātājam atvēlēs 20 minūtes, un par to dome lems jau pirmdien.
Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”) sacīja, ka līdzīga darba kārtība valda daudzās pašvaldībās, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, taču attiecībā uz tām ministrs šādus lēmumus neesot pieņēmis.
“Ar nožēlu ir jākonstatē, ka ministrs ir pakļāvies izteiktam politiskajam spiedienam un pieņēmis absolūti nedemokrātisku un Rīgu diskriminējošu lēmumu. Mēs redzam, ka daudzas pašvaldības, atsevišķos gadījumos gadiem ilgi, atsevišķos gadījumos ilgāk nekā jau 10 gadus pastāv regulējoši noteikumi, kur jautājumu skaits tiek attiecīgi reglamentēts,” klāstīja Ušakovs.
Pirmdien dome sasauks ārkārtas sēdi, kurā plāno pieņemt citus darba kārtību regulējošus noteikumus.
“Mēs šodien balsosim par jaunu regulējumu, kas tik un tā atstās iespēju sēdes vadītājam tomēr kaut kādu minimālu kārtību sēdes laikā ieviest. Kārtība, kura rītdien stāsies spēkā, paredzēs - 20 minūtes jautājumi vienam lēmumprojektam, tas nozīmē, ja vidēji mums ir līdz 100 lēmumprojektiem, kas ir iekļauti darba kārtībā, reiz 20 minūtes, tas ir daudz. Savukārt par budžetu, kas ir galvenais pašvaldības dokuments, mūsu priekšlikums ir uzdot jautājumus pusotru stundu,” pastāstīja Ušakovs.
Tas nozīmē, ka domstarpības starp pozīciju un opozīciju paliek, jo arī opozīcija paliek pie saviem sākotnējiem uzstādījumiem. "Vislabākais risinājums vienmēr notiek tad, ja puses kopīgi nonāk pie risinājuma. Tas, ka viena puse teiks – labi, mēs nevaram šādā veidā nodiktēt jums mūsu vēlmes, tad mēs nodiktēsim mūsu vēlmes šādā veidā, tad tas ir garš, mokošs un pie rezultātiem nenovedošs ceļš," norādīja Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
KONTEKSTS:
Pašvaldības uzraugošā ministrija solīja atcelt opozīciju saniknojušos noteikumus, ja to neizdarīs pati Rīgas dome.
Pozīcijas pieņemtās normas ierobežo deputātu uzdot līdz trīs jautājumiem par izskatāmo jautājumu. Nedēļu pēc noteikumu pieņemšanas notika pozīcijas un opozīcijas sarunas aiz slēgtām durvīm, opozīcija Rīgas mēram piedāvāja strīdīgās normas atcelt, bet Ušakovs šo piedāvājumu nepieņēma. Frakcijas nolēma tikties vēlreiz 19.martā, taču opozīcija uz tikšanos neieradās, jo nebija saņēmusi Ušakova piekrišanu deputātu «apklusināšanas noteikumus» vispirms atcelt un tad kopīgi veidot jaunu kārtību.
