Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli.
Šā modeļa izstrādes pamatā ir vairāki kritēriji, piemēram, attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, kā arī vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 km.
"Tas ļautu šādiem novadiem funkcionēt patstāvīgi un būt līdzsvarotiem," teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi.
"Kā zināms, ir deviņas lielās pilsētas, un Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts 21 reģionālais attīstības centrs. Šī virzība būtu veidot šo sadarbību ap lielajām pilsētām un ap reģionālajiem attīstības centriem," skaidroja Gerhards.
Pēc viņa teiktā, jaunie administratīvi teritoriālās reformas priekšlikumi izstrādāti, balstoties uz valdībā apstiprinātajām valsts attīstības prioritātēm - veidot modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, veicināt attālināta darba iespējas un ieviest e-pārvaldes principus publisko pakalpojumu sniegšanu.
"Mūsu galvenais uzdevums ir sākt šo diskusiju, jo valdības viens no mērķiem ir maza, bet efektīva valsts pārvalde. Kas mums šobrīd ir svarīgi – kopīgi ar koalīcijas partneriem izdiskutēt, par kuru virzienu mēs varētu vienoties, un tad jau iet pie sabiedrības un pašvaldībām," teica ministrs.
Viņš norādīja, ka jauno novadu reformu plānots sākt īstenot pēc pašreizējā 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda.
"Būtiski ir, lai šinī plānošanas periodā 2014.-2020.gadā nemainītu zirgus uz pārmijām, bet pabeigtu līdz 2020.gadam šo plānošanas periodu.
Bet būtu svarīgi, lai jau nākamajā plānošanas periodā pašvaldības būt daudz spēcīgākas, daudz efektīvākas un gatavas jauniem izaicinājumiem," teica ministrs.
Reformu paredzēts ieviest uz aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Tā prasīšot nopietnu sagatavošanās darbu, tāpēc savlaicīgi tiek uzsāktas diskusijas ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai kopīgi nonāktu pie labāka rezultāta, norāda VARAM.
Iepriekš valdība secinājusi, ka pēdējā reforma nav nodrošinājusi vairāku būtisku mērķu izpildi. Piemēram, vēl joprojām daudzos novados dzīvo mazāk nekā likumā noteiktais minimums – 4000 iedzīvotāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielais jautājums" atzina, ka, 2009.gadā īstenojot reģionālo reformu, pieļautas kļūdas un nepieciešama vēl lielāka centralizācija un mazāks skaits pašvaldību, taču tām būtu jābūt lielākām.
“Ja runājam par to, vai mums vajag jaunu teritoriāli administratīvo reformu, tad iepriekšējā palika nepabeigta. Likums, kas tika pieņemts 2008.gada decembra naktī tad, kad tika pieņemta [starptautisko aizdevēju] programma ar Starptautisko Valūtas fondu, Eiropas Komisiju, bija krīzes situācija, un šī te reforma netika pabeigta tā, kā tā bija sākotnēji ieplānota,” iepriekš atzina Gerhards.
Arī premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) iepriekš atzina, ka nākotnē Latvijā varētu būt aptuveni 30 pašvaldības.
Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi mocītā teritoriālā reforma pirms sešiem gadiem noslēdzās ar izveidotiem 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
