Šajā krimināllietā desmit personas tika atzītas par cietušajiem, un tiesa lēma par labu četriem cietušajiem piedzīt 500 eiro kompensāciju katram.
Prokurore Lita Sakoviča bija prasījusi viņam piemērot septiņu gadu un trīs mēnešu ilgu cietumsodu ar liegumu piecus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatu. Tiesā Latvijas Televīzijai skaidroja, ka bargāku cietumsodu piespriest nav bijis iespējams, jo šīs krimināllietas notikumi risinājušies sen un process bija ievilcies. Tiesnese Līga Baltmane-Zepa norādīja – konstatēts, ka lietā nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Tas pirmstiesas izmeklēšanā neattaisnoti vilcināts.
Prokuratūra cēla apsūdzības 13 noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, taču tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu sešu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – pēc Krimināllikuma panta, kas paredz dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tās saistītas ar vardarbību, ar vardarbības piedraudējumu vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.
Tāpat viņš atzīts par vainīgu divu noziedzīgo nodarījumu pēc panta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu – ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.
Latvijas Radio iepriekš jau vēstīja, ka Boķis tika turēts aizdomās arī par kādas jaunietes piespiešanu veikt abortu, taču tiesa šajā noziedzīgajā nodarījumā viņu neatzina par vainīgu.
"Nosakot sodu, tiesa ņēma vērā to, ka šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā noziedzīgos nodarījumus likumdevējs bija novērtējis kā mazāk smagus. Tikai viens no noziegumiem bija smags noziegums. (..) Vēl kas būtiski – neskatoties uz to, ka šajā lietā bija iesaistīti bērni, Kriminālprocesa likums neparedz kaut kādu īpašu vērtēšanu," skaidroja Baltmane-Zepa.
Viņa Latvijas Radio sacīja: "Prokuratūra uzskatīja, ka apsūdzētais ir vainīgs 13 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu sešu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Lietā bija 10 cietušie, deviņi no cietušajiem bija pieprasījuši morālā kaitējuma kompensāciju robežās no 2000 [eiro] līdz pat 100 000 [eiro]. Tiesa četriem cietušajiem piedzina morālā kaitējuma kompensāciju, nosakot tā apmēru 500 eiro, jo tiesa nekonstatēja, ka būtu piedzenama lielāka summa. Apsūdzētais tiek notiesāts par notikumiem, kas ir septiņus un pat 12 gadus seni."
Šis ir pirmās tiesu instances spriedums un visām iesaistītajām pusēm ir tiesības to pārsūdzēt.
Pagājušajā nedēļā Boķis tiesā teica pēdējo vārdu. Lai arī no komentāriem kameras priekšā viņš atteicās, apsūdzētā aizstāve Jeļena Kvjatkovska skaidroja – viņš aizvien pilnībā noliedz savu vainu un to arī paudis savā pēdējā vārdā.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju sižetu sērijā "Sistēmas bērni" tika atklāti bērnu tiesību pārkāpumi un iespējamā vardarbība vairākos bērnunamos Latvijā.
Pirmo iesniegumu par iespējamiem bērnunama "Līkumi" vadītāja pārkāpumiem Tiesībsarga birojs Ģenerālprokuratūrai uzrakstīja 2015. gada pavasarī. Vairāk nekā divus gadus lieta netika mērķtiecīgi izmeklēta Jēkabpils policijā.
Līdz ar mediju ziņoto aktīvāks darbs sākts arī policijas izmeklēšanā par iespējamo vardarbību Salas novada bāreņu namā "Līkumi" (tagad – "Saulstari") – kriminālprocess nodots citam izmeklētājam un uzraugošajam prokuroram. Lietā vairāki bērnunama bijušie audzēkņi tika atzīti par cietušajiem, bet iestādes vadītājs Juris Boķis – par aizdomās turamo.
Policija arī lika pašvaldībai Boķi atstādināt no amata, taču sākumā toreizējā Salas novada pašvaldība vilcinājās, aizbildinoties ar bērnunama nosaukuma maiņu, jo juridiski "Līkumi" vairs nepastāvēja. Vēlāk vietvarā neesot varējuši viņu atstādināt, jo Boķim bija slimības lapa. Taču 2018. gada viņš tomēr tika atstādināts no amata, tika arī apcietināts, bet visus pārmetumus noliedza. 2019. gadā lieta nonāca tiesā.
