"Šis likumprojekts steidzamības kārtībā nebūtu jāvirza, ņemot vērā arī saņemto priekšlikumu skaitu un visus tos strīdīgos jautājumus, kas tur ir bijuši. Tas ievilktos līdz vēlam vakaram," lēmumu nesteidzināt obligātā aizsardzības dienesta likuma pieņemšanu skaidroja Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns ("Konservatīvie").
Pēc viņa teiktā: gadījumā, ja Saeima rīt steidzamības kārtā galīgajā lasījumā nobalsotu par šo likumprojektu, Valsts prezidentam pat nebūtu iespēja to atdot atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. "Pati Aizsardzības ministrija arī saka, ka "mums vajadzētu vismaz divas nedēļas, lai to tā rūpīgi noslīpētu"," klāstīja atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs.
Rancāns prognozēja, ka likums nestāsies spēkā 1. janvārī kā iecerēts, bet aptuveni mēnesi vēlāk.
KONTEKSTS:
Pusgadu pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijas valdība atbalstīja pakāpenisku obligātā valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu. Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu. VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20. septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizējusi obligātā aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju. To kritizējis arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka obligātā aizsardzības dienesta likumprojektā ir daudz neskaidrību un pretrunu.
