Plānojot atgriešanos, pagalam neveiksmīgi Inesai Vēberai gāja tieši ar saziņu. Rīgas plānošanas reģiona koordinatora e-pasts viņu nesasniedza un telefons klusēja. Inesa dusmojas, ka konkrētais cilvēks – Edgars Rantiņš – tā arī neatzvanīja.
Inesa negribēja, lai kaut ko dara viņas vietā. Vienkārši, lai palīdz saprast, kā iestāties dārziņa rindā, kādas ir iespējas tikt privātā dārziņā, ja pašvaldības ir gara rinda, un cik liels ir līdzfinansējums. "Mēs esam uzrakstījuši iesniegumus privātajos bērnudārzos un gaidām kādu zvanu! Bet man teica, ka tikai septembrī. Līdz ar to es nevaru meklēt darbu, jo man nav, ar ko atstāt bērnus," teica Inesa.
Edgars Rantiņš tagad atvainojas ģimenei, ka tā arī nav atzvanījis. Viņš kā Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs pats ģimenēm nezvana, to dara atgriešanās koordinators.
"Ir jāatvainojas Inesai Vēberei par šo situāciju, ka līdz galam darbinieks nav atrisinājis."
Bijušais koordinators esot saslimis, jaunā koordinatore šobrīd strādā ar 40 ģimenēm, kas gatavojas atgriezties tāpat kā Inesa. Dienā zvana no diviem līdz pat deviņiem cilvēkiem.
Pērn ar koordinatora palīdzību uz dzīvi Rīgas reģionā atgriezās 93 cilvēki. Salīdzinoši – pasažieriem pilns Rīgas satiksmes autobuss. Visus uztrauc viens un tas pats.
"Skola, darbavieta, dzīvesvieta un muita, pati procedūra, ja no Jaunzēlandes vai Kanādas grib pārcelties. Bērnudārzs ir TOP viens. Mums nav nekādas tiesības piespiest bērnudārzu, skolu vai pašvaldību pieņemt konkrēto bērnu. Mēs varam palīdzēt risināt," stāstīja Rantiņš.
Tieši bērnu vecums nereti ir galvenais iemesls atgriezties. Kad jāsāk iet dārziņā vai skolā, ģimene brauc mājās. Inesas bērni rindā ir ar 800. kārtas numuriem un šoruden Rīgas pašvaldības dārziņā vēl netiks. Bet ar līdzfinansējumu ies privātā dārziņā. To cenas Latvijā ir zemākas nekā Lielbritānijā, kur izdevumi par vienu sasniedz 850 eiro mēnesī. Protams, atšķiras arī algas.
