Divu bērnu mammas Mārītes Mundures ģimenes dzīvesvieta un bērnu skološanās ir Carnikavā. Viņa sevi sauc par progresīvu cilvēku un to vēlas redzēt arī bērnu izglītībā, tāpēc idejiski ir par kompetencēs balstītu izglītības modeli.
“Es to saprotu tā, ka bērni mācās konkrētu mācību priekšmetu, bet ar pielietojumu jau reālajā dzīvē. Un tad ir vieglāk uztvert, priekš kam tev tas ir vajadzīgs,” tas pēc Carnikavas vecāku biedrības “Nākotnes iela” vadītājas Mārītes Mundures domām ir atbalstāms pasākums.
Taču, lai šādas pārmaiņas būtu veiksmīgas, uz viena viļņa jābūt gan jaunā satura un mācību pieejas veidotājiem, gan pašvaldībām, gan skolām un skolotājiem.
“Pirmkārt, ir jābūt pedagogiem, kuri ļoti labi saprot, ko no viņiem prasa. Ļoti labi saprot un zina, kā ir jāizdara tas, ko no viņiem prasa. Pedagogiem ir jāsaņem tās zināšanas, pirms viņi sāk mācīt bērnus, lai nesanāk tā, ka atkal eksperimentē, atkal kaut kas nesanāk…” saka Mundure.
Arī bez vecāku atbalsta jaunas mācību pieejas ieviešanā neiztikt, taču pirms dot gala akceptu, Mārīte grib saprast, kas precīzi slēpjas zem “kompetenču izglītības”.
Par neziņu neapmierināta arī četru bērnu mamma, organizācijas “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija.
“Mēs vēlamies, lai mūsu bērni būtu gudrāki par mums, lai viņi sasniegtu daudz vairāk par mums, lai viņi daudz vairāk zinātu, bet nevis zinātu iekalt lietas, bet, lai viņi mācētu no pamata, ko zina, attīstīt sevi,” saka Silvija Titova-Meija.
“Bet, lai to darītu, ir jābūt prasmīgam skolotājam. Un skolotājam ir jāzina – kā!” uzsver Titova-Meija.
Viņa bažījas, ka līdz nākamā gada septembrim var neizdoties pilnvērtīgi apmācīt skolotājus. Viņa vēlas kvalitatīvāku izglītību skolās, taču ilgojas arī pēc skaidrības, stabilitātes, jo ar katru no vecākajiem bērniem jau piedzīvotas kādas pārmaiņas skolu sistēmā.
“Ar trešo bērnu atkal nav skaidrības, atkal ir eksperiments. Un eksperiments ir, uzsākot pirmo klasi, un tālāk noteikti vēl tiks eksperimentēts,” saka Silvija.
Kompetenču pieejā balstīta mācību satura projekta pārstāve Zane Oliņa gan mierina, ka būs gan video materiāli, gan skaidrojoši materiāli arī vecākiem. “Tas ir tuvāko mēnešu jautājums. Mēs pašlaik pie tā strādājam,” norāda Oliņa.
“Šajā pavasarī mums noteikti būs sava mājaslapa. Mēs skaidrosim gan tur, gan pirmkārt ar vecākiem ir jārunā viņu skolotājiem, jo īstenībā skolotāji ir tie, kuriem vecāki uzticas – tieši savu bērnu skolotājiem,” saka Oliņa.
Visu Latvijas skolu vadības komandu un daļas skolotāju – kopumā 6000 cilvēku - apmācības sāksies vasarā. Jaunās mācību pieejas un satura korekcijas iestrādās arī dokumentos – izglītības un priekšmetu standartos. To uzmetumi gan publiski būs pieejami tikai rudenī. Piedāvās arī uzdevumu paraugus skolotājiem.
Taču Oliņas uzskatos, ne jau dokumenti, bet gan kvalitatīvas skolotāju apmācības un vēlme pašiem pedagogiem izmēģināt jaunas pieejas mainīs izglītību augšup. Un vecāku pienesums šeit varētu būt, atbalstot un novērtējot tos skolotājus, kuri uzdrošinās mēģināt.
Jau ziņots, ka kompetenču izglītības ieviešana notiks pakāpeniski ar 2018.gada 1.septembri, kad to sāks ieviest visās Latvijas skolās 1. un 4.klasēs. Pārējās klašu grupas pievienosies četru nākamo gadu laikā. Līdz tam vairākas skolas šo pieeju izmēģinās pilotprojekta ietvaros.
Uz kompetencēm balstīts mācību saturs ir viena no reformām izglītības sistēmā, kas patlaban līdztekus skolotāju algu reformai un skolu tīkla reformai šobrīd norit valstī.
