ĪSUMĀ:
- Politiķi tagad nosprieda, ka jautājumu vēl daudz un izmaiņu virzība nebūšot strauja.
- Vecāki aicina nebremzēt reformas.
- Noraizējusies arī kompetenču izglītības ieviešanas projekta vadītāja, jo likums vajadzīgs, lai sāktu ieviest jauno saturu.
- Skolotāju arodbiedrība un pašvaldības gan aicina nesteigties.
- Izglītības ministrs aizvien iestājas par reformu un cer uz Saeimas izpratni.
Izšķirošā diena Saeimas komisijā gaidāma jau trešdien, 30.maijā.
Izglītības likumu grozījumu biežāk apspriestais aspekts ir bijis – sešgadnieki pirmajā klasē no 2019. gada. Tomēr grozījumos paredzētas arī lietas, kas attiecas uz pedagogu iespējām variēt stundu garumu, mācību norises vietu vai mācību programmu. Proti, lietas, kas attiecas uz kompetenču izglītības ieviešanu.
Pirmajā lasījumā Saeimā likuma izmaiņas atbalstīja, tomēr tagad pārliecības par tālāku virzību vairs nav; arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pirmdien, 28.maijā, sacīja, ka esot vēl daudz jautājumu un grozījumu virzība nebūšot strauja.
Lai reformas nobremzēšanu nepieļautu, iniciatīvas grupa “Vecāki par labāku izglītību” otrdien Saeimā nogādāja aptuveni 150 cilvēku parakstītu vēstuli.
“Būtiski ir arī tas, ka tie nav tikai vecāki, tie ir dažādi Latvijas uzņēmēji, nozaru pārstāvji, darbinieki, kuri ikdienā saskaras ar to, ka viņiem trūkst kvalificēts darbaspēks,” norādīja "Vecāki par labāku izglītību" pārstāvis Gundars Āboliņš.
“Un cēlonis kvalificēta darbaspēka trūkumam ir tikai viens – nekvalitatīva izglītības sistēma, kura nav mainījusies gadu desmitiem, un, protams, ka visus tas ļoti uztrauc,” uzsvēra Āboliņš.
Ar bažām trešdienu gaida arī kompetenču izglītības ieviešanas projekta vadītāja Zane Oliņa, jo likuma grozījumi vajadzīgi, lai uz to pamata varētu apstiprināt citus dokumentus reformas īstenošanai. “Mums ir svarīgi radīt iespējamību šo saturu virzīt uz priekšu un tādā veidā savlaicīgi un pamatīgi paspēt sagatavoties ieviešanas uzsākšanai,” norādīja Oliņa.
Pirmsskolas izglītības iestādēs bija plānots jaunos principus ieviest jau šī gada septembrī. Savukārt skolās pakāpenisku pāreju uz jaunajiem mācīšanās principiem sāktu no 2019. gada septembra.
Par strauju gan tas liekas Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kuru iebildumus lielā mērā ņēmuši vērā politiķi. Pirmkārt, tiek paustas bažas par sešgadniekiem pirmajā klasē, taču iebildumi ir arī pret satura izmaiņām.
“Šobrīd programmas publiski nav pieejamas, kad visiem ir pieejamas programmas, ka šīs ir labas lietas, bet šīs ir jāpalabo, vienkārši tā ejam uz priekšu un 2022.gadā ieviešam visā sistēmā,” sprieda LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Arī organizācijām ir dažādi viedokļi. Atbalstu reformas virzībai vēstulē Saeimai pauž, piemēram, Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācija. Arī Latvijas izglītības vadītāju asociācija, kas apvieno daudzu skolu direktorus, ir pārmaiņas atbalstoša. Tās vadītājs, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns gan uzskata, ka varētu atlikt strīdīgo sešgadnieku jautājumu, lai pārējās lietas virzītu uz priekšu.
“Jautājums par minūtēm, par citiem autonomijas jautājumiem, finansējumu, pakāpēm un tā tālāk. Mēs esam pilnīgi atbalstoši un ceram, ka jaunais saturs, tajā skaitā izglītības programmu komplektēšana, mācību programmu komplektēšanas jomā būs arī lielāks, nekā līdz šim ir indikācijas bijušas,” pauda Kalvāns.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) joprojām gan iestājas par reformu kā vienotu veselumu. Viņš saka, pat ja sešgadnieku grupas bērnudārzos nesauktu par pirmo klasi, jaunais izglītības saturs tajās tāpat būtu īstenojams, vienīgi pedagogi formālu iemeslu dēļ nevarētu saņemt tādu atalgojumu kā skolotāji skolās.
“Es tomēr gribu cerēt uz likumdevēja izpratni, ka šīs pārmaiņas ir absolūti nepieciešamas,” piebilda Šadurskis.
Diskusijas Saeimā paredzamas asas un ilgas, jo uz tām solījušies ierasties liels skaits kā pārmaiņu kritiķu, tā atbalstītāju pārstāvju.
