Rīgā janvārī par siltumu jāmaksā 42,54 eiro par megavatstundu, Mārupē - 43,53, bet Talsos par aptuveni 30% vairāk. Un, kā apgalvo Valdemārpils iedzīvotāji, katru gadu siltuma izmaksas viņu mazpilsētā tikai cēlušās.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka tikai trīs siltumpiegādātāji piedāvā lielākus tarifus Latvijā.
Valdemārpils pensionāres stāsta - ja pensija ir nedaudz pāri 200 eiro, par apkuri vien jāatdod gandrīz vai visa mēneša iztikas summa. Piemēram, pensionāre Aldona stāsta, ka novembrī par siltumu maksājusi 66 eiro, decembrī – 127 eiro. Pensija viņai esot vien 217 eiro.
Lielās ielas 20 iedzīvotāji rakstījuši pretenzijas gan apsaimniekotājam, gan Talsu novada domei, bet rēķini nesamazinājās. Viņiem atbildēts, ka pie vainas esot 12 katlu mājas, kuras esot stipri nolietojušās.
“Talsu namsaimnieka” siltumenerģētikas tehniķis Modris Freibergs uzskata, ka atšķirība tarifos pastāv, jo pilsētām ir dažādi siltuma avoti - Rīgā tā esot gāze, bet Valdemārpilī šķelda un malka. “Mums šis tarifs ir izstrādāts uzņēmumā, veikti aprēķini, pēc tam pārbaude. SPRK sešu mēnešu garumā pārbaudīja un atzina, ka tas ir pamatots,” Freibergs skaidro.
SPRK pārstāve Ieva Bethere norāda, ka pēdējo reizi regulators “Talsu namsaimniekam” piedāvāto tarifu apstiprināja 2015. gada beigās.
“Līdz ar to ir apritējis vesels gads, kopš komersants ir nostrādājis ar tādu tarifu,” norāda Bethere.
Viņa informē, ka gaida no komersanta jaunu atskaiti, pēc kuras regulators solās veikt analīzi, ņemot vērā esošo situāciju. “Daļa komersantu nākuši ar konkrētu tarifu projektu, ko mēs esam samazinājuši. Un es neizslēdzu, ka tas varētu būt arī “Talsu namsaimnieka” gadījumā,” Bethere vieš cerību, ka tarifi valdemārpiliešiem pēc pārbaudes iespējams varētu samazināties.
Savukārt “Talsu namsaimnieka” tehniķis Freibergs sarunā ar pensionāri piebilst arī: “Tas ir jūsu pienākums domāt, kā jūs šo siltumu varat ekonomēt.”
