Dažādie ES fondi krīzes laikos kļuva par vienu no galvenajiem investīciju avotiem Latvijas ekonomikā un šo pozīciju zaudējuši joprojām nav. Tieši krīzes laikā arvien vairāk nācās dzirdēt par gadījumiem, kad apsviedīgi darboņi no fondiem naudu gan saņēma, bet pieteiktos projektus tā arī neīstenoja. Piemēram, gadījums Kupravā, kur kāds uzņēmums solīja izveidot Eiropā pirmo māla granulu ražotni un no fondu līdzekļiem saņēma vairāk nekā pusmiljonu latu, bet tūlīt pēc atbalsta saņemšanas darbu arī pārtrauca.
Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra uzskata, ka tagad aizdomīgu gadījumu kļūst mazāk. „Vairs neparādās gadījumi, kad iekārtas tiek pirktas no Igaunijas uzņēmuma, kurš līdz šim nekad iekārtas nav tirgojis un šis darījums ir par vairākiem miljoniem. Vēl pāris gadus atpakaļ tas bija ļoti tipisks darījums, ka nekustamā īpašuma uzņēmums no Igaunijas tirgo milzīgas iekārtas Latvijas uzņēmumam,” saka aģentūras pārstāvis Raimonds Aleksejenko.
Aģentūra uzsver, ka uz kopējā vairāk nekā 5000 klientu fona daži desmiti krāpšanas gadījumu neesot daudz, tomēr absolūtos skaitļos summas tajos sasniedz miljonus. Arī prokuratūra atzīst, ka lietas par Eiropas fondu naudas izkrāpšanu ir īpaši sarežģītas un laikietilpīgas. „Pierādīšanas priekšmets ir specifisks un ir nepieciešamas specifiskas ekspertīzes, kas prasa attiecīgi laiku. Tāpat arī iesaistītas juridiskās personas, kas ne vienmēr ir tikai Latvijas robežās, un tad ir nepieciešama starptautiska sadarbība, kas atkal prasa laiku,” norāda prokuratūras pārstāve Una Reķe.
Ideja par Eiropas prokuratūru nozīmē, ka Briselē tiktu izveidots Eiropas galvenā prokurora birojs, tomēr lielāko daļu darba darītu tie paši cilvēki, kas iepriekš. "Priekšlikums paredz to, ka nacionālo valstu prokuroriem būs, ja varētu tā teikt, divas cepures. Viena ir viņu nacionālā kompetence, un otra būtu tā kompetence, ko paredz Eiropas prokuratūra. Gadījumos, kad tiek iesaistīts ES budžets, viņi varēs strādāt kā Eiropas prokurori un ļoti efektīvi sadarboties ar citu dalībvalstu Eiropas prokuroriem," atzīst Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā priekšsēdētāja vietnieks Andris Kužnieks.
Latvija pagaidām šo ieceri atbalsta, jo tas atvieglotu cīņu ar starptautisko noziedzību. Tomēr daudzas dalībvalstis jau paudušas bažas, vai kriminālvajāšanas pilnvaru piešķiršana iestādei, kas pakļauta Eiropas Savienībai, nevis nacionālajām valdībām, nebūs plats solis federālisma virzienā. "Man personīgi nav ilūziju, vismaz apzinoties tos citu valstu viedokļus, es nedomāju, ka būs iespēja panākt kaut kādu konsensus šajā jautājumā un, iespējams, būs jāstrādā pie ciešākās sadarbības mehānisma tām valstīm, kas iesaistīsies šī instrumenta piemērošanā," saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Ciešākās sadarbības mehānisms tiek piemērots tad, kad visas ES dalībvalstis par kādu ieceri nespēj vienoties, bet daļa – šajā gadījumā tām jābūt vismaz deviņām – to tik un tā grib ieviest. Šādā veidā savulaik tika izveidota arī Šengenas zona, kurā šobrīd ietilpst 26 Eiropas valstis.