Viņš akcentēja, ka tā ir simboliska izšķiršanās par to, vai Latvija pieliks visas pūles, lai kā mūsdienīga un demokrātiska Eiropas valsts dotos uz priekšu savā attīstībā, informēja prezidenta preses dienests.
Vējonis plāno tuvākajā laikā iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiks, ka jauni nepilsoņi Latvijā vairs nevar piedzimt, jo - vai nu nepilsoņu bērniem jākļūst par Latvijas pilsoņiem ar piedzimšanas brīdi, vai arī viņu vecākiem jāizvēlas viņiem citas valsts pilsonība.
“To, vai mums pietiks gribēšanas un varēšanas izdarīt, rādīs laiks. Bet, kā es teicu, visi šie bērni ir mūsējie, mums nevajag baidīties, ka šāds process varētu notikt,” diskusijā uzsvēra prezidents.
Vējonis gan uzsvēra, ka šāds ierosinājums neparedz atteikšanos no nepilsoņa statusa vispār vai naturalizācijas procesa atvieglošanu.
Atbalstu šādam ierosinājumam pauduši vairāki juristi, taču parlamentā tas, visticamāk, raisīs asas viedokļu sadursmes.
Atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai diskusijas laikā pauda tiesībsargs Juris Jansons. “ANO Bērnu tiesību konvencija nosaka, ka ikvienu bērnu reģistrē tūlīt pēc dzimšanas, un viņam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā. Viennozīmīgi, bērna vislabākajās interesēs ir būt pilsonim,” uzsvēra Jansons.
Juris Jansons Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties kādas valsts pilsonību, neviens negrib uzspiest tieši Latvijas pilsonību, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vecāku bezatbildības dēļ bērnam nav nekādas pilsonības.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka Latvijas nepilsoņi pozitīvi vērtē ierosinājumu pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu.
“Šogad veiktas aptaujas laikā pārliecinoši lielākā daļa – 76% aptaujāto - atbalstīja šo iniciatīvu. No tiem 51% apgalvoja, ka pilnībā atbalsta priekšlikumu, un 25% atzina, ka drīzāk atbalsta. Tikai 16% aptaujāto teica, ka pilnībā vai drīzāk neatbalsta šo priekšlikumu,” sacīja Kaktiņš.
Jau kopš 2013. gada nepilsoņu ģimenēs piedzimušajiem mazuļiem Latvijas pilsonība tiek piešķirta gadījumos, kad kāds no bērna vecākiem izteicis attiecīgu vēlmi. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, liela daļa nepilsoņu izmanto iespēju reģistrēt savus mazuļus Latvijas pilsonībā, tomēr ik gadu vairāki desmiti bērnu tiek reģistrēti kā nepilsoņi.
“Tas ir diezgan pozitīvs rādītājs,” tā, komentējot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes fiksētos datus par nepilsoņu skaita izmaiņām, uzsvēra Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Siliņa norādīja, ka iniciatīvas atbalstīšana neradītu būtisku Latvijas pilsonības pretendentu skaita pieaugumu. 2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem. Kopumā nepilsoņa statuss ir nedaudz vairāk nekā 6 tūkstošiem bērnu.
Saskaņā ar pārvaldes datiem, kopš 1990. gadu vidus, kad nepilsoņu īpatsvars sasniedza 29% no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ievērojami sarucis, un tagad nepilsoņu skaits nedaudz pārsniedz 11% no visiem iedzīvotājiem.
Vairāki juristi analizējuši, vai automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem nenonāk pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām vai Latvijas valstiskuma nepārtrauktības doktrīnu. Ar juristu secinājumiem diskusijas dalībniekus iepazīstināja Londonas Universitātes koledžas asociētais profesors Mārtiņš Paparinskis, šāds priekšlikums nebūtu pretrunā starptautisko tiesību normām.
Diskusijas apmeklētāju izteiktie komentāri gan liecina, ka par iecerēto likumdošanas iniciatīvu gaidāmas ļoti asas diskusijas. Skeptiskus viedokļus par to diskusijā pauda gan vairāki Nacionālo apvienību pārstāvoši Saeimas deputāti, gan bijušos Augstākās padomes deputātus apvienojošā 4. maija kluba vadītāja Velta Čebotarenoka.
