Jau iepriekš Vējonis atklāja, ka grasās izsludināt pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, kas paredz “čekas maisu” atvēršanu. Tos pieņēma aizejošā Saeima pēdējā sēdē pirms vēlēšanām.
Bažas un kritiku par VDK dokumentu publiskošanu pauda drošības iestādes, norādot, ka tas radīs sabiedrības šķelšanos un draudus valsts drošībai.
Līdz ar grozīju izsludināšanu paredzēts, ka Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) savā interneta vietnē jau šogad publicēs vairākus bijušās Latvijas PSR VDK dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus.
Tāpat Vējonis bija paudis atbalstu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ierobežot “ātro kredītu” maksimālās procentlikmes, īstermiņa kredīta maksimālo summu un citus soļus, lai aizsargātu kredītu ņēmējus. Arī tos parlaments pieņēma īsi pirms 13.Saeimas vēlēšanām. Lai gan prezidents ir saņēmis daudzus lūgumus prasīt šo grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, Vējonis tomēr likumu izsludinājis.
Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas otrdien lūdza Ekonomikas ministriju, kā nozares politikas veidotāju izvērtēt pieņemtās izmaiņas un "sniegt savu vērtējumu par to ietekmi uz patērētāju un finanšu pakalpojumu tirgu kopumā".
Asociācijas vadītājs Gints Āboliņš uzskata, ka izmaiņas regulējumā ir ne tikai pretrunīgas, bet arī antikonstitucionālas. Tas rada apjomīgas tiesvedības riskus pret valsti par uzņēmējdarbības ierobežošanu. Asociācija atkārtoti uzsver, ka pieņemto izmaiņu rezultātā patērētājiem Latvijā vairs nebūs pieejami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka turpmāk izsniedzot 100 eiro aizdevumu uz 30 dienām, maksimāli nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi varēs piemērot 2,1 eiro. Ar šādu valsts noteiktu cenas ierobežojumu nozares uzņēmumi nespēs nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, uzskata Āboliņš.
Izsludināts arī 12.Saeimas pēdējā sēdē pirms vēlēšanām nolemtais, ka turpmāk Valsts prezidentu vēlēs atklāti. Diskusijas par iespējamām izmaiņām Valsts prezidenta vēlēšanu procedūrā ilga aptuveni septiņus gadus.
