Šādu lēmumu Vējonis pieņēmis, neraugoties uz Latvijas Zaļās partijas viņam pausto atbalstu. Līdz ar to pašlaik ir zināms tikai viens potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts - jurists Egils Levits, kuru ir apņēmies virzīt vairums valdošās koalīcijas partiju un kuram ir solīts vairāk nekā puses deputātu atbalsts.
Vējonis otrdienas, 7.maija, rītā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") pauda, ka viņa pilnvaru laikā Latvijā ir paveikts daudz - stiprināta valsts drošība, stiprināta latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, kā arī sāktas reformas vairākās valsts darbības jomās.
"Četru gadus ir intensīvi strādāts Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. (..) Bet, protams, tie ir tikai daži gadi, kas vērsti kopumā uz Latvijas valsts ilgtspējīgumu un labklājības celšanu," sacīja Vējonis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Valsts prezidenta amatā Vējonis tika ievēlēts 2015.gada 3.jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš pārspēja Levitu.
Kandidējot valsts augstākajam amatam, Vējonis par prioritātēm izvirzīja nacionālās vienotības, nacionālās pašapziņas, patriotisma un sociālā taisnīguma veicināšanu. Vējonis ir piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
KONTEKSTS:
Kandidātus prezidenta amatam varēs sākt pieteikt no 9.maija. Visticamāk, prezidenta vēlēšanas notiks Saeimas ārkārtas sēdē 29. maijā.
Valdības koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Partijā “KPV LV” par prezidentu gan būs brīvais balsojums, tomēr paredzams, ka Levitam balsu pietiks. Savus kandidātus prezidenta amatam varētu izvirzīt arī opozīcijas partijas.
