Krišjānis Kariņš
Dzimis 1964.gada 13.decembrī ASV, Delaveras štatā
precējies - sieva Anda
bērni: 4
Izglītība:
1984.-1986. bakalaura studiju pirmajos 2 gados specializējies matemātikā, filozofijā un literatūrā St. Johnys College Annapolisā, ASV
1988- beidzis Pensilvānijas Universitāti (Filadelfijā, ASV), 1988, humanitāro zinātņu bakalaura grāds, specialitāte lingvistika
1996- beidzis Pensilvānijas Universitāti (Filadelfijā, ASV), filozofijas doktors, specialitāte lingvistika
Karjera:
1994.- dibina SIA "Lāču ledus" un ir arī uzņēmuma prezidents
1995., 1998.- vieslektors LU sociolingvistikā bakalaura un maģistratūras studentiem
1999.- 2000.- SIA "Formula" prezidents
2002- SIA "PK", prezidents; SIA "Linaka", prezidents; Starptautiskā Rīgas Sākumskola, valdes loceklis
2002.10.- ievēlēts 8.Saeimā no partijas "Jaunais laiks" saraksta
2004.12.- ekonomikas ministrs A.Kalvīša valdībā
2004.12.- iecelts par Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāju
2006.10.- ievēlēts par 9. Saeimas deputātu no partijas "Jaunais laiks " saraksta
2009.6.- ievēlēts Eiropas Parlamentā no "Jaunā laika" saraksta
2014.5. – ievēlēts Eiropas Parlamentā no partijas "Vienotība" saraksta.
Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība (NA) un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Nav gan zināms, cik daudz deputātu nobalsos par valdības izveidi. "KPV LV" līderis Aldis Gobzems jau paziņojis, ka balsos pret.
Kariņš nosauca arī kandidātus ministru amatiem savā valdībā:
- Tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Jānis Bordāns (JKP),
- Satiksmes ministrs - Tālis Linkaits (JKP),
- Izglītības un zinātnes ministre - Ilga Šuplinska (JKP),
- Ekonomikas ministrs - Didzis Šmits ("KPV LV"),
- Labklājības ministre - Ieva Krapāne ("KPV LV"),
- Iekšlietu ministrs - Sandis Ģirģens ("KPV LV"),
- Aizsardzības ministrs, Ministru prezidenta biedrs - Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"),
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"),
- Veselības ministre - Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"),
- Ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"),
- Finanšu ministrs - Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"),
- Kultūras ministre - Dace Melbārde (NA),
- Zemkopības ministrs - Kaspars Gerhards (NA).
Topošajai valdībai jāpabeidz darbs pie valdības deklarācijas. Jau iepriekš minēts, ka galvenie valdības darbi būtu finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums un cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, obligātās iepirkuma komponentes likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, administratīvi teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Prezidents nenoteica laika posmu, kas Kariņam dots valdības izveidošanai un deklarācijas pabeigšanai. Pats valdības veidotājs gan izteicās, ka to plāno izdarīt divu nedēļu laikā, jo, ja nav termiņa, "varētu nākamos sešu mēnešus vēl diskutēt". Kariņš prezidentu informējis, ka janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notikt balsojums par uzticības izteikšanu viņa vadītajai valdībai.
Kariņš pavēstīja, ka no plkst.13 sāks tikties ar katras partijas ministru amata kandidātiem. Pēc viņa teiktā, valdības deklarācijā katrs kandidāts atbildēs par savu sadaļu rakstīšanu deklarācijā, pieaicinot citus pārstāvjus un ekspertus.
KONTEKSTS:
Lai arī kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši, parlamentā iekļuvušajām partijām nav izdevies izveidot valdību. Valdību mēģināja izveidot JKP līderis Jānis Bordāns, viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Kariņš.
Viņš paziņoja, ka nevēlas, lai viņa vadītajā valdībā strādātu Gobzems, kura kandidatūru "KPV LV" virzīja iekšlietu ministra amatam. Kariņš aicināja "KPV LV" nomainīt savu kandidātu iekšlietu ministra amatam, taču "KPV LV" iepriekš paziņoja, ka to nedarīs. Valdības veidošanas sarunas iestrēga līdz brīdim, kad pērn pēdējā darba dienā četri politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", JKP, "Attīstībai/Par!" un NA – vienojās par veidojamās valdības kodolu. Šīm četrām partijām Saeimā ir 50 balsis, un kodolam aicināta pievienoties arī "KPV LV", lai taptu piecu partiju koalīcija ar vairāk nekā 60 balsīm Saeimā.
Ceturtdien, 3. janvārī, Gobzems paziņoja, ka atteicies no iekšlietu ministra amata topošajā valdībā. Savukārt "KPV LV" nolēma turpināt sarunas par valdības veidošanu, izvirzot piecas prasības. Pēc to uzklausīšanas valdības veidotāju partijas prasības neuzskata par šķērsli valdības izveidei.