Prezidents LTV atzina, ka ir grūti komentēt, kāpēc Bordāns tomēr nevarēja izveidot valdību, “varbūt jaunajiem politiskajiem spēkiem (ja tā mēs varam saukt, jo mums ir šis dalījums jaunie – vecie) nav tik lielas politiskās pieredzes, kā šādas sarunas noturēt, lai sasniegtu rezultātu”.
“Un otrs, manuprāt, ka pilnīgi visām partijām ir pārāk lielas personīgās ambīcijas, jo katrs grib būt vissvarīgākais visās jomās vai pat kopumā būt valdības un koalīcijas veidotājs un tas nenoved līdz tam rezultātam.
Bet, protams, ir iespējami arī ļoti daudzi citi iemesli,” sacīja prezidents.
Vējonis atzina, ka nebija apmierināts ar jauno partiju darbu visu oktobri, jo mēnesis līdz pirmajai Saeimas sēdei ir labs laika periods, kad ir iespējams sēdēt pie galda, diskutēt, mēģināt atrast kopsaucējus, lai nonāktu līdz kaut kādam konkrētam rezultātam, līdz kuram partijas gan nebija nonākušas.
“Tajā brīdī, kad es nosaucu Bordānu, neapšaubāmi, visi trīs pretendenti bija līdzvērtīgi tādā izpratnē, ka nevienam vairākuma nebija. Un, protams, tā ir viena no tām retajām situācijām Latvijas valsts vēsturē, kad Latvijas prezidentam ir jānosauc kāds Ministru prezidenta kandidāts, sākotnēji jau neesot vairākumam,” sacīja Vējonis.
“Bet tā ir tā vēsture, kas mums šobrīd ir nolikta priekšā un kam mums jāiet cauri,” viņš piebilda.
Viņaprāt, Bordāns bija viens no pieredzējušākajiem kandidātiem un, “jo īpaši, ja mēs runājam par tām partijām, kas ir ieguvušas vislielāko sabiedrības atbalstu, un šeit iet runa par JKP un “KPV LV”, un, protams, viņiem arī bija šī primārā pirmējā iespēja veidot valdību”.
“Nu – diemžēl neizdevās. Tagad tas, protams, sarežģī arī man dzīvi, jo jādomā – ko tālāk? Kā labāk vai precīzāk, vai kā ko darīt?” sacīja Vējonis.
Prezidents atzina, ka vēl nav izlēmis par tālāko rīcību.
“Tāpēc es arī esmu pateicis, ka es turpināšu sarunas pēc svētkiem, jo šobrīd jau ir tiešām šīs svētku dienas un tās norises, kas sasaistās ar svētkiem, un šajās norisēs nudien pašlaik ir grūti atrast laiku, lai vēl ar šiem jautājumiem nodarbotos,” sacīja Vējonis.
Lai gan nekādas oficiālas sarunas par nākamās valdības veidošanu ceturtdien nenotika, partiju pārstāvji neformāli turpina runāt un meklēt kompromisus par nākamās valdības izveidi. Taču līdz partiju sarunai ar Valsts prezidentu, kas paredzēta nākamnedēļ, skaidrības, visticamāk, vēl nebūs.
Jānoliek malā aizvainojumi un jācenšas vienoties par kompromisa kandidātu, tā pauda “Attīstībai/Par” pārstāvis Juris Pūce. Viņš atzina, ka partijas premjera amata kandidātam Artim Pabrikam nav Saeimas vairākuma atbalsts.
Nākamajam kandidātam, kuram prezidents uzdos sastādīt valdību, būs sarežģīta situācija un jāmeklē daudzi kompromisi, uzsvēra “KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.
Tikmēr Saeimas kuluāros jau izskanējušas vairākas versijas par tālāko notikumu attīstību un to, ka visticamāk, ne Pabrikam, ne Gobzemam neizdosies sastādīt valdību, tāpēc būs jāmeklē kompromisa kandidāts.
Partijas noraida iespēju strādāt bezpartejiska premjera vadībā, bet piekrīt, ka kandidāts jāmeklē no Saeimā ievēlēto partijas biedru vidus.
KONTEKSTS:
14. novembrī izjuka valdības veidošanas sarunas, ko vadīja Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), un trīs partijas – "Attīstībai/Par!", Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība" – aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izvirzīt citu kandidātu premjera amatam. Sarunas nonāca strupceļā, jo politiķi secināja, ka JKP iecerētajiem valdības darbiem naudas budžetā nav, lai arī pirms tam partijas spēja vienoties par astoņām valdības darbības prioritātēm.
Prezidents nolēma atsaukt Bordāna nomināciju un pēc valsts svētkiem tikties ar Aldi Gobzemu (“KPV LV”) un Arti Pabriku ("Attīstībai/Par!").
Bordānu kā premjera amata kandidātu prezidents nominēja 7. novembrī pēc mēnesi ilgām neveiksmīgām sarunām par valdības veidošanu un deva Bordānam divas nedēļas valdības izveidošanai, ja tas neizdosies, premjera amatam tiks nominēts cits kandidāts.
Bordāns piedāvāja piecu partiju koalīciju bez Zaļo un Zemnieku savienības un “Saskaņas”. “KPV LV” uzreiz paziņoja, ka atbalstīs Bordāna valdību, taču JKP un “KPV LV” bez pārējo trīs partneru atbalsta Saeimā ir tikai 32 no 100 deputātu vietām.
