Sarunās ar Latvijas Radio sievietes stāstīja par dažādu pieredzi – kādai ārsts licis noģērbties un apgulties uz vēdera uz kušetes, lai pārbaudītu vēnas, un ilgi glāstījis kājas. Cita piedzīvojusi krūšu pārbaudi vismaz piecu minūšu garumā. Trīs sievietes stāsta par ginekoloģiskiem izmeklējumiem, kuru laikā ārsta pirkstu novietojums un to kustības radījušas šaubas par viņa rīcības patieso nolūku. Visos gadījumos izmeklējumi ilguši 5–10 minūtes, stāstīja pacientes.
Viena no sievietēm pēc ārsta vizītes izlasījusi interneta forumā atsauksmes un izlēmusi par piedzīvoto rakstīt sūdzību gan Stradiņa slimnīcai, gan arī Veselības inspekcijai.
Slimnīcā reaģēja uzreiz: "Veids, kādā tika izdarīta izmeklēšana, nerespektējot Jūsu iebildumus, nav nedz pieļaujams, nedz attaisnojams. (..)
Konstatētie ētikas un medicīniskās lietvedības pārkāpumi dr. Ņikiforenko tika izskaidroti. Esam pateicīgi par Jūsu iesniegumu. (..) Atvainojamies par nepatīkamo situāciju ārsta apmeklējuma laikā. (..) Jums ir tiesības vērsties Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā vai citās kompetentās iestādēs, kas var šo situāciju izvērtēt un atbilstoši rīkoties. Darba tiesiskās attiecības ar dr. Ņikiforenko slimnīca ir izbeigusi 2010. gada 16. novembrī."
Veselības inspekcijā atteicās uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, jo pēc medicīniskās dokumentācijas ekspertīzes neesot konstatēts, ka ārsts Ņikiforenko pacientes apskatē būtu pielietojis tādas izmeklēšanas metodes, kas atgādinātu "seksuālo iegribu realizēšanu", kā bija minēts Maijas iesniegumā. Maijai (vārds mainīts) tā nešķiet korekta atbilde: "Tas būtu dīvaini, ja viņš kaut ko tādu darītu un pēc tam pierakstītu."
Viena no sievietēm, Marta (vārds mainīts), atceras vairāk nekā vienu vizīti: "To es atceros – viņš neko nepaskaidroja, viņš ievietoja pirkstus manos dzimumorgānos un ļoti ilgi tur turpināja bāzt tos pirkstus. Tas tiešām ilga krietni, krietni ilgāk, nekā vispār liktos normāli. Pirmo reizi piedzīvoju, ka kāds tik ilgi vēlas veikt pārbaudes. Man visas tās reizes ir diezgan saplūdušas kopā – es neatceros, kas īsti notika kurā reizē, bet es atceros, ka izģērbos es vairāk nekā vienu reizi. Divas noteikti, varbūt trīs."
Marta arī stāstīja, ka imunologs konsekventi stāstījis, ka viņai kaut kas kaiš un viņš cītīgi meklē tam cēloņus.
Pēc tam vēl vairākus gadus vajājusi sajūta, ka ar veselību kaut kas nav kārtībā, un piecus gadus vēlāk viņa nonākusi akūtā hipohondrijas stāvoklī, kuru nācies ārstēt pie terapeitiem un lietot zāles.
Arī pirms nedēļas publiskotajā Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" kopīgā apjomīgā pētījuma ar nosaukumu "Vajadzēs noģērbties" vairākas sievietes stāstīja par to, kā ārsts veicis ginekoloģiskas manipulācijas, kaut gan šādas apskates neatbilst viņa specialitātei, turklāt sieviešu aprakstītās manipulācijas ginekologi nemaz neveic.
Veselības inspekcija mēģina norobežoties no šī gadījuma, atrunājoties, ka tā izvērtē tikai jautājumus, kas attiecas uz ārstniecības kvalitāti. Vardarbība esot policijas lauciņš, sacīja inspekcijas pārstāve Elīna Ermansone.
Līdzīgi atrunājas arī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kuras valdes sēdē šī situācija pārrunāta otrdien 14. decembrī. Biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš uzsvēra, ka jāņem vērā nevainības prezumpcija un, kamēr ārsts nav notiesāts, biedrība viņam nevarot apturēt vai anulēt sertifikātu.
"Tas pēdējais likums, kas regulē sertifikāciju, pieņemts tikai 2012. gada nogalē, tātad mums jāatkāpjas vairāk nekā 10 gadus atpakaļ un tad mēs saprotam, ka toreiz vēl bija mazākas iespējas pašai ārstu biedrībai vēl jo vairāk atņemt un anulēt sertifikātus. Arī jaunajā likumā ir diezgan stingri norādīts, ka tiesības atņemt ārsta sertifikātu vai pārtraukt tā darbību lielā mērā ir tieši tiesai un prokuratūrai. Un Ārstu biedrība veic vairāk vai mazāk tieši profesionālu uzraudzību," skaidroja LĀB viceprezidents.
Ministru kabineta noteikumos par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību minētas vairākas situācijas, kurās sertifikācijas padome sertifikātu var apturēt, tostarp to var darīt, ja "sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpusi profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus un ētikas normas."
Noteikumos uzskaitītas desmit organizācijas, kas sertifikācijas institūcijā var iesniegt priekšlikumu par ārsta sertifikāta anulēšanu, – Veselības ministrija, Veselības inspekcija, ārstniecības personu profesionālā organizācija, iestāde, kurā ārsts strādā, un to ētikas komisijas, un virkne citu.
Latvijas Imunologu asociācija šonedēļ neatsaucās aicinājumam vērtēt Ņikiforenko darbības.
Tikmēr Ņikiforenko šobrīd joprojām turpina pieņemt pacientes laboratorijā "Biocon". Tās vadītāja Anita Bēriņa atteicās komentēt, vai uzņēmums nav saskatījis kādus riskus, pieņemot darbā ārstu ar apšaubāmu reputāciju, savukārt pats Ņikiforenko atcirta, ka viņam neesot laika "tām baumām" un nometa klausuli.
Jāatgādina, ka pēc vairāku sieviešu iesniegumiem Valsts policija 2009. gadā uzsāka kriminālprocesu, kas pēc četriem gadiem tika izbeigts un lieta līdz tiesai tā arī nenonāca. Sievietes pārsūdzēja vienreiz, bet prokuratūra to atstāja spēkā. Taču pēc podkāstā "Dokumentārijs" publiskotā pētījuma ģenerālprokurors Juris Stukāns nolēmis vēlreiz pārskatīt lietu, pieprasot visus tās materiālus, lai lemtu par to pārbaudi un turpmāko rīcību.
