Aktīvākie vēlētāji bija Rīgā, kur nobalsoja 287691 jeb 69,7% vēlētāju. Viszemākā aktivitāte bija Latgalē – tur vēlēšanās piedalījās 106 043 46,99%, Vidzemē nobalsoja 253 055 jeb 62,97%, Kurzemē - 116 110 jeb 58,41%, Zemgalē – 127 476 jeb 56,49%.
Iepriekš glabāšanā savas balsis nodeva 2% iedzīvotāju – Rīgā to izdarīja 3,46%, Vidzemē – 1,61%, Latgalē – 1,32%, Kurzemē – 1,84%, Zemgalē – 1,32%. Savu izvēli kopumā mainījuši mazāk nekā 100 cilvēki, kas ir mazāk par viena procenta desmitdaļu.
5. Saeimas vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%, 6. Saeimas vēlēšanas 1995.gadā balsoja 955 392 jeb 71,9% vēlētāju, 7.Saeimas vēlēšanās balsoja 71,9%, bet 8.Saeimu vēlēja 71,36%, 9.Saeimā vēlētāju aktivitāte Latvijā bija 60,98%,vēlētāju līdzdalība 10.Saeimas vēlēšanās bija 63,12%. Savukārt 11. Saeimas vēlēšanās balsoja 59,45%.
Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrēta aktivitāte bija šogad Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
EP vēlēšanas Latvijā pirmo reizi notika 2004.gada 12.jūnijā, kad tajās piedalījās 577 879 jeb 41,34% vēlētāju. 2009.gadā, kad Eiropas parlamenta vēlēšanas notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām, tajās piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.
Pērn pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,99% vēlētāju, 2009.gada pašvaldību vēlēšanās balsoja 53,8%, 2005.gada pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija 52,85%, bet 2001.gada pašvaldību velēšanās balsoja 61,98% vēlētāju. Savukārt 1997.gadā municipalitāšu vēlēšanās piedalījās 56,84%, bet 1994.gadā - 58,5%.
Vērtējot zemo iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, kulturoloģe Dagmāra Beitnere diskusijā Latvijas Radio sacīja, ka ir ļoti sarūgtināta par to. Viņa norādīja, ka tas ir “ārkārtīgi bīstams simptoms politikai un visai sabiedrībai kopumā”.
“Cilvēki ir tik vīlušies, ka nav aizgājuši uz vēlēšanām pat šādā briesmu fonā,” viņa norādīja.
Pēc Beitneres sacītā arī Latvijas Reģionu apvienības deputāta amata kandidāta Artusa Kaimiņa iespējamā iekļūšana parlamentā izsaka ļoti vīlušos cilvēku attieksmi.
“Kaimiņa nokļūšana Saeimā ir vēl viens mūsu politiskajai videi smags pārdomu moments,” viņa sacīja.
