Būtiski gan ņemt vērā, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem, jo salīdzinoši liels vēlētāju skaits (vairāk nekā 2013. gadā) atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošas ticamības vērtēšanai.
Neatbildētāju bija vairāk visās pilsētās (izņemot Valmieru, kur 2013. gadā aptauja nenotika). Jāņem vērā, ka to vēlētāju, kuri nobalsoja iepriekšējās balsošanas dienās, simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā sestdien balsojušo.
Saraksti, kas ir tuvu 5% robežai (abās pusēs), nevar būt droši par iekļūšanu vai neiekļūšanu pašvaldības domē. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka, piemēram, Rēzeknē divi saraksti, kam aptaujā bija nedaudz virs 5%, realitātē bija zem 5%.
Jūrmalā kopumā aptaujāts 801 vēlētājs, no tiem neatbildēja 266 vēlētāji (no tiem 102 krievi, 158 latvieši), nebalsoja 14 no aptaujātajiem, informēja aptaujas autori.
Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS atbalstīja 36,66% vēlētāju, sarakstu “Tev, Jūrmalai/Jaunā konservatīvā partija - 19,77%, Nacionālo apvienību – 15,16%, “Saskaņu” – 13,44%.
Saskaņā ar aptauju 5% barjeru iekļūšanai domē nepārvarēja “Vienotība”, par kuru nobalsoja 4,99%, “Jūrmala – mūsu mājas”- 3,65%, “Latvijas attīstībai” – 2,88%, “Gods kalpot mūsu Latvijai” – 1,73%, “Progresīvie” – 1,15%, “Mūsu zeme” – 0,19%, “Eiroskeptiķi” – 0,19%, “Par neatkarīgu Latviju” – 0,19%.
Pašreizējais Jūrmalas vicemērs Jānis Lediņš (Zaļo un Zemnieku savienība) LTV atzina: ja ZZS vēlēšanās Jūrmalā iegūs tikpat lielu atbalstu vai lielāku nekā iepriekšējās vēlēšanās, tad politiskais spēks, visticamāk, būs tas, kas veidos jauno koalīciju Jūrmalas pilsētas domē.
Jautāts, vai Jūrmalas pilsētas mērs varētu būt Gatis Truksnis, kura vārds figurē kriminālprocesā par nelikumīgu partijas finansēšanu, Lediņš atteica:
„Redzēsim pēc rezultātiem. Ja viņam būs visvairāk plusu, tad Truksnis būs mērs”.
Tikmēr "Tev, Jūrmalai", Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderis Arnis Ābelītis LTV pauda pārliecību, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks būs pozīcijā Jūrmalas pilsētas domē.
Vienlaikus Ābelīte bija pārliecināts arī par to, ka Zaļo un zemnieku savienība būs opozīcijā Jūrmalas pilsētas domē. "Tāda ir mana pārliecība," sacīja Ābelīte.
Jau ziņots, ka šogad Jūrmalas domes vēlēšanās piedalījās 181 kandidāts no 12 sarakstiem. Tādējādi uz vienu mandātu kandidēja 12 cilvēki.
Politisko spēku vidū, kas tīkoja iekļūt Jūrmalas domē, bija partijas „Mūsu zeme”, „Jūrmala-mūsu mājas”, „Progresīvie”, „Gods kalpot mūsu Latvijai”, „Vienotība”, Eiroskeptiķu Rīcības partija, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, „Latvijas attīstībai”, Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība „Par neatkarīgu Latviju!”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), „Saskaņa”, kā arī „Tev, Jūrmalai” un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts.
Pirms četriem gadiem, kad notika iepriekšējās vēlēšanas, sarakstu bija vairāk – 16. Domē iekļuva pieci. Gandrīz pusi – septiņus - no 15 mandātiem ieguva ZZS, trīs – „Saskaņas centrs”, pa diviem – „Tev, Jūrmalai!” un „Vienotība”, bet atlikušo vienu – Nacionālā apvienība.
Atšķirībā no citām lielajām pilsētām Jūrmalas mēra krēsls pēdējā četrgadē nav bijis stabils. Pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām par mēru kļuva Gatis Truksnis (ZZS), kurš šo amatu saglabāja līdz 2016.gada 13.oktobrim. Tiesa, pēc nepilna mēneša – 4.novembrī – Truksni atkal pārņēma Jūrmalas domes vadības grožus un saglabāja tos līdz šī gada 13.janvārim. Patlaban domi vada Rita Sproģe (ZZS).
Koalīcija gan ir visai mainīga. Balsojumos par Jūrmalas mēru šajā sasaukumā allaž pozīcijā ir bijusi ZZS, taču atbalsts no citām partijām bijis svārstīgs. Piemēram, šogad Sproģi mēra amatā ievēlēja visu partiju deputāti, izņemot „Tev, Jūrmala!” pārstāvji. Viens deputāts gan balsojumā toreiz vispār nepiedalījās. Savukārt balsojumā 2016.gada novembrī par Trukšņa otrreizēju iecelšanu mēra amatā viņu atbalstīja ZZS un „Saskaņas” pārstāve Karīna Sinkeviča, kas iepriekš balsoja par Trukšņa atbrīvošanu no amata. Pēc šī balsojuma Sinkeviča paziņoja, ka izstājās no „Saskaņas”, savukārt „Saskaņa” – ka izslēdz Sinkeviču.
Jūrmalā vēlētāju aktivitāte 2013.gadā bija 49,8%, liecina CVK dati.
2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanu aktivitāte (Avots: CVK)
-
62,3%
-
59,7%
-
56,6%
-
56,4%
-
56,2%
-
56,1%
-
55,6%
-
54,6%
-
53,9%
-
52,7%
-
51,9%
-
51,8%
-
51,8%
-
51,7%
-
51,6%
-
51,5%
-
51,5%
-
50,9%
-
50,2%
-
50,2%
-
49,9%
-
49,8%
-
49,6%
-
49,6%
-
49,5%
-
49,4%
-
48,8%
-
48,8%
-
48,7%
-
48,7%
-
48,3%
-
48,3%
-
48,1%
-
47,5%
-
47,5%
-
47,4%
-
47,4%
-
47,1%
-
47,1%
-
46,8%
-
46,7%
-
46,3%
-
46,3%
-
46,3%
-
45,9%
-
45,7%
-
45,7%
-
45,4%
-
45,3%
-
44,9%
-
44,7%
-
44,7%
-
44,6%
-
44,6%
-
44,5%
-
44,5%
-
44,4%
-
44,4%
-
44,4%
-
44,4%
-
44,1%
-
44,1%
-
44%
-
43,8%
-
43,6%
-
43,5%
-
43,5%
-
43,4%
-
43,4%
-
43,2%
-
42,8%
-
42,7%
-
42,7%
-
42,7%
-
42,7%
-
42,6%
-
42,6%
-
42,6%
-
42,3%
-
42,3%
-
41,9%
-
41,9%
-
41,3%
-
41,3%
-
40,9%
-
40,3%
-
40,1%
-
40%
-
39,9%
-
39,5%
-
39,5%
-
39,1%
-
38,6%
-
38,5%
-
38,4%
-
38,3%
-
37,9%
-
37,4%
-
36,9%
-
36,5%
-
36,4%
-
35,7%
-
35,5%
-
35,1%
-
34,7%
-
34,3%
-
33,8%
-
33,7%
-
32,6%
-
32,3%