Vēlētāju aptauja: Ušakovs un Ameriks neiegūst absolūto vairākumu Rīgā

Būtiski gan ņemt vērā, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem, jo salīdzinoši liels vēlētāju skaits (vairāk nekā 2013. gadā) atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošas ticamības vērtēšanai.

Neatbildētāju bija vairāk visās pilsētās (izņemot Valmieru, kur 2013. gadā aptauja nenotika), bet īpaši izceļas Liepāja, kur neatbildēja vairāk nekā puse. Arī Jelgavā bija krietni vairāk neatbildējušo. Pārējās pilsētās izmaiņas nav tik būtiskas.

Jāņem vērā, ka to vēlētāju, kuri nobalsoja iepriekšējās balsošanas dienās, simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā sestdien balsojušo. Saraksti, kas ir tuvu 5% robežai (abās pusēs), nevar būt droši par iekļūšanu vai neiekļūšanu pašvaldības domē. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka, piemēram, Rēzeknē divi saraksti, kam aptaujā bija nedaudz virs 5%, realitātē bija zem 5%.

Rīgā kopumā aptaujāti 2250 vēlētāji, no tiem neatbildēja 624 vēlētāji (no tiem 260 krievi, 360 latvieši). Nebalsoja 27 no aptaujātajiem, informēja aptaujas autori.

Saskaņā ar vēlētāju aptaujas datiem otrā populārākā izvēle Rīgā bija Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” saraksts, kuru atbalstīja 17,01%.  Par Jauno konservatīvo partiju nobalsoja 13,57%, par “Vienotību” – 9,57%, par Nacionālo apvienību – 8,26%.

Savukārt pārējās partijas saskaņā ar aptauju nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai domē. Par Zaļo un Zemnieku savienību nobalsoja 3,19%, par partiju KPV.LV - 1,69%. Vislatvijas sociāldemokrātu kustību "Par neatkarīgu Latviju”, kuras darbība gan ir apturēta, atbalstīja -1,25%. Par partiju “No sirds Latvijai” balsoja  1,19%, Eiroskeptiķus atbalstīja - 0,75%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju balsoja - 0,63%.

Ja šādi būtu vēlēšanu rezultāti, tad “Saskaņa”/”Gods kalpot Rīgai” saņemtu 28 no 60 deputātu vietām, Latvijas Reģionu apvienība/”Latvijas attīstībai” – 12 vietas, Jaunā Konservatīvā partija – 9 vietas, “Vienotība” – 6 vietas, Nacionālā apvienība – 5 vietas.

Gatavi strādāt opozīcija

“Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” pārstāve Regīna Ločmele-Luņova LTV atzina, ka kritiski skatās uz aptaujas rezultātiem, jo daudz cilvēku nav atbildējuši uz jautājumu par savu izvēli, turklāt liela daļa no neatbildējušajiem runāja krievu valodā.

Rīgas pašreizējais vicemērs Andris Ameriks, kurš "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotajā sarakstā startēja ar otro numuru, sliktos vēlētāju aptaujas rezultātus uzskata par reālistiskiem. Viņaprāt, vēlētāju atbalsts krities dažādu domes nepabeigto darbu dēļ.

Ja aptaujas rezultāti apstiprināsies un "Gods kalpot Rīgai" kopā ar "Saskaņu" būs mazākumā, Ameriks sola strādāt opozīcijā, lai pieskatītu, vai tā sauktās „latviskās” partijas pildīs savus priekšvēlēšanu solījumus.

Andris Ameriks

00:00 / 00:39

Lejuplādēt

Māris Klūga

Gatavi sadarboties

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības un partijas „Latvijas attīstībai” (LRA/LA) pārstāvji aptauju rezultātus uzņēmuši ar skaļām emocijām, to no politisko spēku pasākuma ziņoja Latvijas Televīzija.

LRA/LA Rīgas domes deputāta amata kandidāts Juris Pūce LTV atzina, acīmredzot abu partiju aicinājums mainīt varu Rīgā ir saklausīts, un izteica cerību, ka pašreizējām varas partijām – „Saskaņai” un „Gods kalpot Rīgai” – neizdosies vēlēšanās gūt vairākumu.

„Domāju, ka dabūsim [vēl] vairāk balsu. Es ceru, ka mums rezultāti būs labāki,” teica Pūce, atzīmējot, ka kopumā aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem rezultāti ir labāki nekā iepriekš tika prognozēts.

Savukārt LRA/LA saraksta līderis Mārtiņš Bondars Latvijas Radio norādīja, ka vēl ir būtiski sagaidīt oficiālos rezultātus. Taujāts, vai viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu sarunās ar citām partijām, Bondars nesteidza to apliecināt. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka partijām ir jāsēžas pie kopīga galda un jāpierāda, ka Rūga pelnījusi labāku vadību.

Bondars gan noraidīja iespēju iesaistīties sarunās ar “Saskaņu”:  “Ja esam skaidri nākuši ar esošās varas nomaiņas karogu, tad nav iespēja runāt ar tiem, ko esam gribējuši nomainīt.”

Mārtiņš Bondars

00:00 / 00:42

Lejuplādēt

Latvijas Radio

 

Viss ir pilnīgi iespējams – intervijā Latvijas Radio sacīja viens no Jaunā konservatīvā partijas līderiem Jānis Bordāns, komentējot iespēju sēsties pie sarunu galda ar citām partijām, kuras piedāvās savus mēra kandidātus. Viņš skaidroja, ka partijai nebija uzstādījums, ka mērs ir tikai kāds viens konkrēts cilvēks. Sarunās būtiski būs principi un veicamie uzstādījumi.

Šoreiz pašvaldību vēlēšanās Rīgā piedalījās 586 kandidāti no 11 sarakstiem, kuri pretendēja uz 60 mandātiem. Tas nozīmē, ka vidēji bija gandrīz 10 kandidāti uz vienu mandātu.

Sarakstu vidū bija Latvijas Reģionu Apvienības un „Latvijas attīstībai” kopīgais saraksts, „Saskaņas” un „Gods kalpot Rīgai” kopīgais saraksts, sociāldemokrātu kustība „Par neatkarīgu Latviju!”, „KPV LV”, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Eiroskeptiķu Rīcības partija, „Vienotība”, „No sirds Latvijai”, Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kā arī Jaunā konservatīvā partija.

Savukārt pirms četriem gadiem, kad notika iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, bija iesniegti 12 saraksti, taču domē iekļuva vien trīs.

Vairākumu domē sev nodrošināja „Saskaņas centra” un „Gods kalpot Rīgai” kopīgi veidotais saraksts. Tas ieguva 39 mandātus. Līdz ar to šim sarakstam nebija nepieciešams veidot koalīciju ar kādu citu politisko spēku. Savukārt opozīcijā palika Nacionālā apvienība un „Vienotība” ar attiecīgi 12 un deviņiem iegūtiem mandātiem.

Līdz ar uzvaru pirms četriem gadiem Rīgas mēra krēslu uz otru termiņu saglabāja „Saskaņas centra” jeb tagad „Saskaņas” līderis Nils Ušakovs. Viņš galvaspilsētas pašvaldību vada kopš 2009.gada 1.jūlija.

Rīgas vēlētāju aktivitāte pirms četriem gadiem bija 55,55%.