Bērnu tiesību speciālisti un eksperti jau sen norādījuši uz bērnunama nepiemēroto atrašanās vietu, kas nesekmē bērnu iekļaušanos sabiedrībā un neattīsta iemaņas patstāvīgai dzīvei. Lai nokļūtu bērnunamā, aptuveni 30 kilometri jābrauc iekšā mežā, kas noved pie purva un ezeriem un turpat esošā bērnunama.
Pašvaldība savā mājaslapā publiskojusi uzsaukumu „Kļūsti par audžuģimeni!”. Tomēr sarunās ar bērnunama un domes priekšniecību nepamet iespaids, ka šādi aicinājumi ir formāli.
Ciems "turas" uz abām iestādēm
Bērnunams un pieminētā skola vietējiem nodrošina darbu. Bērnunama direktors uz pilnu slodzi strādā arī internātskolā. Bērnunamā pērn nopelnījis nepilnus desmit tūkstošus eiro, skolā – par vienu tūkstoti mazāk. Ne pats, ne novada domes vadība problēmas strādāšanā divos darbos vienlaikus nesaskata.
Stiklu internātpamatskolas finansējums
2017.gadā aprēķinātais finansējums vienam mēnesim:
- pedagogu algai (bez kvalitātes pakāpju piemaksām un VOSAI) – 24 656 eiro;
- piemaksām par kvalitātes pakāpēm (bez VOSAI) – 434 eiro;
- uzturēšanas izdevumiem – 22 380 eiro.
Finansējums katru mēnesi ir vienāds. Skolu brīvlaiki netiek rēķināti ārā, jo arī šajā laikā telpas ir jākurina un jāuztur.
Saskaņā ar datiem 2017.gada 1.septembrī skolā mācās 69 bērni, no kuriem 58 izmanto internāta pakalpojumus, tātad par šiem bērniem tiek maksāti uzturēšanas izdevumi.
No 69 bērniem 29 bērni ir bāreņi, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Stiklu bērnunams.
“Tā ir iegājies.
Un arī šis Stiklu ciems faktiski turas uz divām iestādēm: turas uz bērnunama un uz speciālās skolas.
Un faktiski tā mijiedarbība starp abām divām ir diezgan spēcīga. Un, ja tā viena tiek likvidēta, jāsaka tas vārds, tad uz to otru arī tā ietekme būs pietiekami liela,” norāda Ventspils novada domes priekšsēdis Aivars Mucenieks (Zaļo un zemnieku savienība).
Vairāki bērnunama darbinieki strādā arī skolā. Turklāt tiesībsargs novērojis, ka darbinieku bērnunamā un skolā ir krietni vairāk nekā bērnu. Vidēji divi darbinieki uz vienu audzēkni.
“Tas varbūt būs līdzīgs stāsts, kā ir citās iestādēs bijis, ka tie darbinieki varbūt uz papīra ir. Bet vai viņi dzīvē strādā? Tas ir klasiskais stāsts, ka tiek izmantoti valsts, Izglītības un zinātnes ministrijas līdzekļi faktiski… Nu kā - pastāv bērnunams, bet bērni ēd internātskolā par citiem līdzekļiem,” stāsta Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā informācija liecina, ka skola katru mēnesi saņem 44,5 tūkstošus eiro no valsts budžeta. 50% no šiem izdevumiem ir par internāta uzturēšanu, par ko maksā arī brīvlaikos, kad bērnu skolā nav. Atsevišķi gan neizdala, cik izmaksā bērnunama bērni un vai viņi vispār izmanto internātu.
Interesanti, ka te ir arī vairākas pilngadīgas personas, kas dzīvo bērnunamā, lai gan likums nosaka, ka pēc pilngadības sasniegšanas bērnunamā drīkst saņem pakalpojumu vien līdz mācību gada beigām. Ņemot vērā neskaidrību, kur pašvaldības nauda un kur valsts līdzekļi, pirms vairākiem gadiem tiesībsargs jau lūdzis Valsts kontroli veikt pārbaudi vairākos bērnunamos.
Teritorijā, kur nekursē sabiedriskais transports un mobilajam telefonam nav signāla, daudzdzīvokļu namos dzīvo bērnunama darbinieki. Šādi uz Latvijas Radio uzdoto jautājumu par iespējamu nama likvidāciju nākotnē atbild vairums uzrunāto cilvēku, arī Oskars Jansons: “Mums ir jāsaka, paldies Dievam, ka mums ir tāds bērnunams, kur tiem bērniem palikt. Viņi šeit tiek četrreiz pabaroti pa dienu. Viņi tiek aprūpēti, visi no valsts līdzekļiem tiek uzturēti. Un es uzskatu tā – ja iznīcinās bērnunamu un skolu, tad Stiklos ir pamestība. Tad mums ir viss. Dzīve apstājas.”
Bērni no Rīgas pašvaldības
Šobrīd „Stiklos” dzīvo aptuveni 30 audzēkņi. Viena bērna izmitināšana izmaksā gandrīz 600 eiro mēnesī, kas, salīdzinot ar citiem pašvaldību bērnunamiem, ir relatīvi maza summa. Bērnunama direktors Guntis Lučins kopējo iestādes budžetu nevēlas atklāt un intervijā sniedz strupas atbildes: “Nu, pagaidām normāls. (..) Vai, nepateikšu skaitļos.”
Latvijas Radio atklāj, ka par bērnunamu negatīvas atsauksmes ir gan bērnunamu uzraugiem, gan atbildīgajai ministrijai un neatkarīgajiem ekspertiem, kas veica izvērtēšanu deinstitucionalizācijas projekta laikā. Institūcijas pastāvēšana bijusi iespējama vien tādēļ, ka dome Lučinam paudusi uzticību un ka blakus atrodas skola.
Vēl svarīga nozīme ir Rīgas domei. Pirms vairākiem gadiem tiesībsargs konstatēja, ka toreiz no aptuveni 50 bērnunamā ievietotajiem bērniem 38 nākuši no Rīgas. „Stikli” Rīgas domes mājaslapā norādīti kā sadarbības partneris, ar kuru pašvaldība slēgusi līgumus, kas, salīdzinot ar izmaksām galvaspilsētā, ir krietni mazākas.
Pērn rīdziniekiem sadarbība ar „Stikliem” izmaksājusi nepilnus 207 tūkstošus eiro.
“Te gan no 2016.gada nav neviens bērns ievietots, ņemot vērā arī šo ažiotāžu. Rīga nav tā pašvaldība, kas skatās uz lētumu vai dārgumu, to gan es varu teikt. Un bērni nav tā joma, uz kā Rīgas pašvaldība ekonomē. „Stikli“ noteikti nav tā izvēle, kas būtu saistīta ar lētāko un sliktāko pakalpojumu. Noteikti nē,” saka Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.
Rīgas bērnu skaitam samazinoties, gan varētu rasties situācija, ka bērnunamu likvidē, noteic pašvaldības priekšsēdis. Namā dzīvo tikai viens Ventspils novada bērns, tāpēc pašvaldība lepojas, ka pašai daudz „Stiklos” nav jāiegulda.
