Katru rītu skolu autobusi izbrauc savus maršrutus, lai ceļu galos un pieturās uzņemtu dažāda vecuma skolēnus. Ventspils novada 10 skolās bērni nokļūst gan ar satiksmes, gan pagasta pārvalžu autobusiem.
Ventspils teritorijā 60 % teritorijas aizņem meži, ļaudis dzīvo viensētās, un vairumā skolu bērnu skaits nepārsniedz 100.
''Ja iznāk pagaidīt - tad arī pagaidu… - Jums ir saraksts, cik katrā pieturā jābūt bērniem?- Saraksts vispār ir, bet man jau nav vajadzīgs - es viņus visus pazīstu!'' saka skolas autobusa šoferis Haralds Dāvis.
2009. gadā slēdza Usmas un Ziru pamatskolas. Šis ir pēdējais mācību gads skolai Jūrkalnē, kur lielajā ēkā mācās vien 12 audzēkņu. Tiek skatīts Zlēku skolas jautājums.
''Valdībai vajadzētu ņemt vērā, ka ir tādi novadi, kur ir šāda mazapdzīvotība. Skolēnu skaitu līdz simtam ir būtiski saglabāt, un bērniem ir iespēja tuvāk dzīvesvietai nokļūt uz skolu,'' tā domā Ventspils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča.
Latvijā ir 10 pašvaldības, kurām, aprēķinot finansējumu izglītībai, piemēro īpašu blīvuma koeficientu. Teritorijas ziņā Ventspils novads ir lielākais no tām.
''Mums ietu daudz sliktāk, ja nebūtu tas blīvuma koeficients, jo mēs šobrīd saņemam par 30% vairāk naudas nekā novads, kas ir blīvi apdzīvots ar to pašu skolēnu skaitu,'' skaidro Guntis Mačtams, Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks (ZZS).
Ik dienas Ventspils novadā skolu autobusi veic 21 maršrutu, jo teritorija ir liela, bet iedzīvotāju blīvums mazs, taču katram no 940 skolēniem jānodrošina iespēja saņemt izglītību. Dienā kopsummā tiek nobraukti ap 1200 kilometri. Maršruti tiek pielāgoti stundu sarakstam un ārpusskolas nodarbībām. Tiem, kas izmanto sabiedrisko transportu, pamatskolā tiek 100% apmaksāta biļete.
