ĪSUMĀ:
- Saeimā diskutē par obligātu eksāmenu dabaszinātnēs skolās, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas.
- Darba devēji norāda uz būtisku darba spēka trūkumu šajā jomā.
- Izglītības nozarē skeptiski par centralizētā eksāmena efektivitāti.
- Uzver nepieciešamību ieguldīt mācību resursos un skolotājos, pirms obligāta eksāmena ieviešanas.
Eksāmens neatrisina problēmu
Muižniece norādīja: “Kamēr es esmu ministre – absolūti nē [nebūs obligāts eksāmens fizikā], jo (..) kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies… Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs.”
Ministre skaidroja, ka līdz obligātam eksāmenam fizikā, beidzot skolu, ir vēl tāls ceļš ejams un vispirms būtu jāsāk ar priekšmeta mācību materiālu nodrošināšanu un skolu pielāgošanu.
“Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka mēs varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” atzīmēja Muižniece.
Vajadzīgi mācību resursi un skolotāji
Līdzīgi ministre sacīja Saeimas atbildīgās komisijas sēdē. Viņa arī norādīja, ka matemātikas eksāmeni pierādot – obligātie eksāmeni negarantē skolēnu interesi par mācību priekšmetiem un negarantē labākus mācību rezultātus. Pēdējos gados matemātikas eksāmenos skolēni saņēmuši zemākos vērtējumus salīdzinājumā ar citiem eksāmeniem.
“Pirms lemjam, vai un kad ieviest, jānodrošina, lai visās Latvijas skolās skolēniem ir pieejami mācību resursi, kabineti un, protams, neiztrūkstošs ir arī skolotājs,” sacīja Muižniece.
Uz to norādīja arī Latvijas Pašvaldību savienības eksperte izglītības jautājumos Ināra Dundure: "Par mācību kabinetiem, aprīkošanu, nodrošināšanu – ir skolas, kur ir aprīkoti, ir viena daļa, kur nav. Bet pati būtiskākā problēma šobrīd ir pedagogu trūkums. Un bez pedagoga mācīt fiziku diez vai mēs varam."
Pedagogu trūkumu kā galveno problēmu redz daudzi iesaistītie, taču ātra risinājuma, kā to mainīt nevienam nav.
Arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes prodekāne Linda Daniela Latvijas Radio skaidroja, ka bez pedagogu piesaistes šī problēma nav risināma
Saeimas komisija vienojās turpināt sarunas starp ministriju un nozaru pārstāvjiem un atkārtoti izskatīt jautājumu par obligātiem STEM priekšmetu - zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas - eksāmeniem beidzot vidusskolu.
Tikmēr izglītības ministre atklāja, ka apsver iespēju monitorēt skolēnu zināšanas, veicot diagnosticējošu testu 11.klasē.
Par maz studē dabaszinātnes
Latvijā tikai 2,7% studentu studē dabaszinātnes, un ar šo rādītāju ierindojamies pēdējā vietā Eiropā.
To ļoti izjūt darba devēji. "Šī brīža Latvijas situācijā ir nepieciešams papildus stimuls, lai panāktu, ka katrā skolā Latvijā būtu iespēja pilnvērtīgi apgūt dabaszinātnes un lai katrs skolēns būtu vismaz pamatlīmenī tās apguvis. Līdz ar to esam aicinājuši, ka ir jāievieš šis obligātais centralizētais dabaszinātņu eksāmens pamatskolas noslēgumā un obligāts centralizēts eksāmens kādā no dabaszinātņu jomām – fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs kopumā arī vidusskolā," norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese.
Šai idejai ir atbalsts arī no citām organizācijām, piemēram, Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas ražotāju asociācijas.
KONTEKSTS:
Jau iepriekš eksperti pauduši bažas par dabaszinātņu studentu skaitu Latvijas studējošo vidu, tādēļ nozares pārstāvji aicina eksāmenu fizikā, beidzot skolu, noteikt kā obligātu.
Latvija ierindojusies Eiropā pēdējā vietā ar vismazāko dabaszinātņu studentu skaitu studējošo vidū. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas asociācijas vadītājs Normunds Bergs norādīja, ka Latvijā 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process. Aizvien retāk arī topošie pedagogi vēlas kļūt par eksakto priekšmetu skolotājiem.
Izskanējis arī, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāiesniedz Saeimā priekšlikumi par obligāto valsts pārbaudes darbu fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs ieviešanu. Gadījumā, ja ministrija vilcināsies, atbildīgā Saeimas komisija solījusi pati veikt izmaiņas likumā, nosakot, ka vismaz viens pārbaudes darbs ir dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu vai matemātikas padziļinātajā kursā augstākajā mācību satura apguves līmenī.
