„Līdz 2018. gada janvārim, kad ar domes lēmumu šī darba grupa tika izveidota, tāpat šīs institūcijas savā starpā sadarbojās, ja ir kāda konkrēta situācija, konkrēta problēmģimene, kur vajadzīgs plašāks iesaistīto institūciju loks; bija telefona zvans uz konkrēto institūciju, bija tikšanās, un jautājumi tika risināti, tikai tagad tas oficiālākā līmenī un strukturētāks ar šo darba grupas izveidi,” norāda grupas vadītāja, Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Skaidrīte Ciule.
Lai gan sadarbība ir notikusi, tomēr institūcijas nebija noreaģējušas 2017. gadā, kad, tēvam atrodoties slimnīcā, viņa 12 gadus vecā meita mājās, kas apkurināma ar malku, dzīvoja viena. Naktī, izceļoties ugunsgrēkam, meitene gāja bojā. Saistībā ar notikušo Labklājības ministrija veica Sociālā dienesta rīcības pārbaudi, pārkāpumus gan nekonstatēja.
„Sniedzām četrus ieteikumus. Ja viņi noskaidro sociālo situāciju ģimenē, viņiem ir jāiegūst, jāizmanto tā informācija, kas ir pieejama, un tad mēs konstatējām, ka viņiem informācija bija atnākusi no skolas, bet tajā starpinstitucionālajā un starpprofesionālajā sadarbībā divas reizes, kad bija notikušas tikšanās, skola nebija pieaicināta vai nebija atnākusi, mēs no lietas materiāliem to nevarējām konstatēt. Tas arī bija viens no ieteikumiem, kā stiprināt sadarbību, citu pārmetumu attiecībā uz šo gadījumu nebija,” stāsta Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta vecākā referente Inta Slaidiņa.
Šobrīd Rēzeknē institūciju sadarbības grupas darbs ir pilnveidots ar aktīvāku Valsts policijas iesaistīšanos, stāsta Sociālā dienesta Atbalsta nodaļas vadītāja Anita Batare.
„Mēs braucam aktīvāk vakara reidos kopā ar Valsts policiju, un viņi atbalsta vakara reidus, apsekojam ģimenes, jo ir daudzas ģimenes, kas ir gan Sociālā dienesta redzeslokā, gan Valsts policijas redzeslokā,” stāsta Anita Batare.
Darba grupā tiek risinātas sociālas problēmas, kuras ilgstošā laika posmā nemainās. Nereti tieši citu institūciju skats no malas, kas nav iesaistītas problēmas risināšana, palīdz redzēt citus veidus, kā ar to cīnīties, uzsver darba grupas pārstāves.
„Problēmu ir daudz, bērni neapmeklē skolu, nevēlas apmeklēt skolu, nav motivācijas mācīties, vecāki ir ilgstoši bezdarbnieki, un grūti viņus motivēt iesaistīties darba tirgū, līdz ar to nav stingra režīma - ja vecāki ir mājās un no rīta nemostas un nemodina bērnus skolai, tad arī bērniem gribas gulēt. Dažādas problēmas.”
Šobrīd notiek izvērtēšana, vai ir uzlabojumi, ieviešot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, ka šādām darba grupām jābūt katrā pašvaldībā. Trūkumi darbā esot.
„Inspekcija vairākkārtīgi ir novērojusi, ka šajā starpinstitūciju sadarbībā nereti ir kaut kādas problēmas, ka viņa nedarbojas tā, kā sākotnēji tika paredzēts, līdz ar to mums bija svarīgi noskaidrot tos iemeslus, kuru pietrūkst, ko vajadzētu uzlabot, tāpēc mēs izsludinājām iepirkumu 12. jūlijā. Šobrīd izpildes termiņš ir līdz 31. oktobrim, iepirkums ir procesā,” klāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību departamenta direktores vietniece Baiba Skrabāne.
Ir anketētas pašvaldības, lai noskaidrotu, kas traucē šo noteikumu izpildi, ko vajadzētu uzlabot. Skatoties arī citu Eiropas valstu piemērus starpinstitūciju sadarbībā, gala ziņojumam par sadarbības grupu efektivitāti un priekšlikumiem jābūt gatavam līdz 31. oktobrim.
KONTEKSTS
2017. gada sākumu iezīmēja traģiski notikumi, kas saistīti ar bērniem. Dobelē tika konstatēta vecāku narkomānu un viņu deviņus mēnešus veca mazuļa nāve un trīs mazgadīgo bērnu atrašanās dzīvoklī ar mirušajiem, un Rēzeknē ugunsgrēkā gāja bojā 12 gadus veca meitene, kura ar krāsni apkurināmā mājā naktī atradās bez pieaugušo uzraudzības.
Saistībā ar šiem notikumiem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) norādīja, ka būtiska problēma ir starpinstitūciju nepietiekama sadarbība, kas varēja novērst notikušo.
Tā paša gada rudenī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par institūciju sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā, kas nosaka pašvaldībās sadarbības grupu izveidošanu.
