ĪSUMĀ:
- Ceļu uz Eiropas Parlamentu Grigule-Pēterse bruģēja ar masīvu priekšvēlēšanu kampaņu;
- Eiroparlamentārietes veikums, ekspertu vērtējumā, neizceļas ar būtisku ietekmi Eiropas likumdošanā;
- Politiķe strādājusi pie attiecību stiprināšanas ar Centrālāziju;
- Latvijas Zemnieku savienībai viņa ziedojusi vairākus tūkstošus eiro;
- Saikni ar vēlētājiem uzturējusi ar sociālo tīklu un tikšanos palīdzību.
Ievēlēšana
Toreiz diskutēt gāja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta līderi Andris Bērziņš un diplomāte Iveta Šulca. Partija nespēja pamatot, kāpēc ar tādu vērienu reklamēja trešo saraksta numuru Griguli. Vēlāk medijos parādījās informācija, ka tieši viņai pirms vēlēšanām ziedojis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. To viņam esot lūdzis Grigules bijušais vīrs Romāns Mežeckis apmaiņā pret atbalstu partijai „No sirds Latvijai”. Drīz pēc ievēlēšanas Grigule aplēsa savas kampaņas aptuvenās izmaksas - 150 tūkstoši eiro.
„Ar Valdi Kalnozolu esmu runājusi, ar Jūliju Krūmiņu esmu runājusi, ar partijas biedriem no Jūrmalas, ar partijas biedriem no Mārupes, ar partijas biedriem no Jelgavas, no Limbažiem, no Madonas. Mēs, partijas biedri, saprotam, ka nāk vēlēšanas un ka ir vajadzīga nauda kampaņai un visās partijās ir tā," teica Grigule.
Galu galā reklāmā ieguldītā nauda atmaksājās. Plusiņu skaits pie Grigules uzvārda par aptuveni desmit tūkstošiem pārsniedza svītrojumus. Tas viņai ļāva viņai izrauties līderos un kā pirmajai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvei doties uz darbu Briselē. Savā atskaitē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) Zaļo un zemnieku savienība norādīja, ka 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu aģitācijas izdevumi pārsniedza pusmiljonu eiro. Lai gan Grigule ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, aizstāvēt zemnieku intereses, strādājot Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, viņa nav vēlējusies.
Intervijā Latvijas Televīzijai 2017. gada sākumā Grigule teica tā: „Nav svarīgi, kurā komitejā tu strādā. To vajadzētu arī vairāk vai mazāk saprast. Lauksaimnieku intereses ir izdevies aizstāvēt, esam saņēmuši papildus sešus miljonus eiro lauksaimniekiem. Arī pateicoties manam darbam".
Skandāli
Eiroparlamentārietes veikums ekspertu vērtējumā neizceļas ar būtisku ietekmi Eiropas likumdošanā. Taču kopš pašas ievēlēšanas Grigules vārdu apvijuši vairāki skandāli. Sākumā viņa pieslējās radikālajiem eiroskeptiķiem, taču pēc dažiem mēnešiem “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas” frakciju negaidīti pameta, liekot tai uz dažām nedēļām pat izjukt, jo frakcijā vairs nebija minimāli nepieciešamo valstu pārstāvju skaita. Gandrīz uzreiz Grigule kļuva par parlamenta delegācijas vadītāju sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm. Parlamentāriete noliedza baumas, ka viņa šādi rīkojusies, jo Eiropas Tautas partija viņu piekukuļojusi. Deputāte šo situāciju pārrunājusi arī ar Eiroparlamenta prezidentu Martinu Šulcu. 2015. gada aprīlī Grigule piebiedrojās Eiropas liberāļu un demokrātu apvienībai. Taču pēc gada sekoja jauns skandāls – 2016. gada novembrī Iveta Grigule kopā ar kolēģiem Andreju Mamikinu un Tatjanu Ždanoku balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas aicināja stiprināt cīņu ar Krievijas un islāma teroristu propagandu. Savu skaidrojumu par balsojumu Grigule atlika uz diviem mēnešiem, „Es, man liekas, varētu nobalsot par, ja nebūtu islāms līdzās un nebūtu aicinājums popularizēt islāmu," tā Grigule skaidroja savu balsojumu.
Toreizējais premjers Māris Kučinskis izplatīja paziņojumu, kurā norobežojās no Grigules rīcības, norādot, ka šāds balsojums ir pretrunā ar Latvijas pozīciju. 2017. gada februārī Grigule izstājās no Latvijas Zemnieku savienības.Šobrīd Eiroparlamentā Grigule nevienu Latvijas partiju nepārstāv.
Darbs EP - formālie amati, dalība grupās, ziņojumi un paveiktie darbi
Delegācijas priekšsēdētājas amats uzliek Grigulei pienākumu stiprināt Eiropas Savienības attiecības ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju. Ietekmīgais amats ļāvis Grigulei vairākkārt šajās valstīs viesoties un tikties ar to līderiem. Politiķe sarunā ar Latvijas Radio pirms diviem gadiem savu darbību šajā jomā novērtēja kā izcilu. “Es esmu atjaunojusi sadarbību ar Turkmenistānas parlamentu, kurš pirms tam nebija nekādos rāmjos liekams,” sacīja Grigule.
Par savu panākumu Grigule nosauca arī sadarbības atjaunošanu ar Azerbaidžānu. Attiecības pajuka, kad Eiropas Parlaments rezolūcijā kritizēja cilvēktiesību stāvokli šajā valstī. Grigule, pretēji parlamenta vairākumam, nosauca rezolūciju par kļūdu. “Par cilvēktiesībām: cik pieteikumus Eiropas Cilvēktiesību tiesa gadā saņem no saviem iedzīvotājiem? Mums vajadzētu vispirms tikt ar cilvēktiesībām galā savās valstīs, un tad mēs varētu mācīt citus. Un arī mācīšana nav tā labākā lieta. Mums ir jārāda piemērs," pauda Grigule.
Grigule stiprinājusi attiecības ne vien ar Centrālāzijas valstīm. Viņa piedalījusies vēl četrās delegācijās: attiecībām ar Izraēlu, ASV, Arābijas pussalas valstīm un Baltkrieviju. Taču darbā Eiropas Parlamentā Grigule iesaistījusies nelabprāt. Pēc „MEPRanking.eu" datiem, Grigule-Pēterse ieņem 739. vietu no 750, proti, viņa ir 12. no beigām. Kāpēc tā? Grigule Eiroparlamentā piekopa klusēšanas taktiku. Plenārsēdēs viņa ir debatējusi vien piecas reizes, sagatavojusi tikai vienu ziņojumu, pildot ēnu referenta pienākumus, iesniegusi tikai trīs rezolūcijas priekšlikumus. "Darbs nenotiek plenārsēdēs. Tas, kas notiek plenārsēdēs, tas ir tāds teātris. Un tas nav tikai šeit, tas ir visos parlamentos,” saka pati Grigule.
Latvijas Ārpolitikas institūta eksperts Māris Andžāns konstatē – Grigule nav spējusi kļūt par ietekmīgu politiķi Eiropas Parlamentā. Arī izmantot iespējas, ko pavēra viņas amats, nav izdevies. „Nu tur bija ļoti liels potenciāls, ko varēja attīstīt. Varēja stiprināt gan Latvijas ārpolitiku, kas īstenojas gan divpusējās attiecībās ar piecām Centrālāzijas valstīm, gan arī Eiropas Savienības citas institūcijas atbalstīt, gan mūsu diplomātus, kas strādā Centrālāzijā. Eiropas Savienības intereses pārstāvot, bija potenciāls, ka arī Latvija varēja iegūt no tā. Šobrīd Eiropas Savienība ir Centrālāzijas valstu lielākais tirdzniecības partneris, bet nu Ķīna ar joslas ceļa iniciatīvu, ar citiem pasākumiem nāk iekšā aizvien vairāk. Tur Eiropas Savienībai būtu ko darīt," atzina Andžāns.
Finanses
Iveta Grigule vēl pirms ievēlēšanas regulāri papildināja Latvijas Zemnieku savienības kasi un lielākā viņas ziedotā summa bija 500 eiro. Tad situācija mainījās. Mēnesi pēc ievēlēšanas Grigule vienā dienā pārskaitīja 14 tūkstošus eiro. Nākamais ziedojums – 17 tūkstoši eiro – bija pēc trim gadiem - 2017. gada maijā. Nu jau Zaļo un Zemnieku savienības kontā, neraugoties uz to, ka politiķe bija tikko izstājusies no partijas.
Nav skaidrs, kā tika iztērēts Eiropas Parlamenta finansējums, ko piešķir deputātu biroja uzturēšanai un citiem tēriņiem. Tie ir vairāk nekā 4 tūkstoši eiro mēnesī. Pirms diviem gadiem starptautiskā žurnālistu grupa, tostarp Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica”, atklāja, ka politiķe ir maldinājusi Eiropas Parlamentu par biroja atrašanās vietu. Kamēr Iveta Grigule bija ZZS, viņas birojs atradās partijas biroja adresē, Zemkopības ministrijas ēkā. Tagad politiķei Rīgas biroja nav.
Palīgi
Grigulei ir seši palīgi: trīs Briselē un trīs Rīgā. Savus palīgus termiņa sākumā Grigule meklēja ar sludinājumu palīdzību. Par palīgiem izvēlējās divus ar Zaļo un Zemnieku savienību nesaistītus cilvēkus. Viens no viņiem – Aivars Berners – dažus mēnešus vēlāk nokļuva mediju uzmanības centrā, jo īsi pirms Saeimas vēlēšanām zaļzemniekiem ziedoja 15 tūkstošus eiro. Kopš 2015. gada maija Berners pie Grigules vairs nestrādā. Otrs izvēlētais palīgs Leonards Bunga gan palicis šai amatā.
2016. gada beigās Baltijas pētnieciskās žurnālistiskas centrs "Re:Baltica" ziņoja, ka Iveta Grigule un Andrejs Mamikins praksē Eiropas Parlamentā iekārtojuši viens otra ģimenes locekļus. Par Mamikina praktikanti strādāja Grigules meita Anete, bet pie Grigules stažējas Mamikina sieva Natālija. Dažus mēnešus vēlāk Grigule Latvijas Televīzijai skaidroja, ka abi stažieri algu nesaņem. „Mamikina kundze, jā, viņa bija pieņemta par manu stažieri bez atlīdzības, jo, ņemot vērā manu darbu Centrālāzijas delegācijā, man ļoti daudz nākas strādāt ar dokumentiem krievu valodā. Jā, mana meita arī bez atlīdzības uz laiku strādā pie Mamikina kunga par stažieri. Priekš pieredzes tas ir ļoti labi," skaidroja Grigule.
Oficiālajā Eiroparlamenta lapā kā Grigules pakalpojuma sniedzējs minēta Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Kā noskaidroja Latvijas Radio, šāda sadarbība tiešām bijusi, taču vien dažus mēnešus. Par konsultācijām padomei politiķei maksāja naudas summu, kas nepārsniedza 200 eiro. Kāpēc sadarbība pārtrūka, tagad precīzi neviens neatceras, taču lauksaimnieku organizācijā palicis priekšstats, ka neviens Latvijas deputāts šajā sasaukumā par viņu interesēm ar lielu atdevi nav cīnījies.
Saikne ar saviem vēlētājiem - tikšanās un sociālie tīkli
Pirmajā gadā kopš ievēlēšanas Grigule turpināja apmeklēt Latvijas reģionus. Taču vēlāk saikni ar vēlētājiem Grigule uzturēja, pārsvarā aicinot interesentu grupas apmeklēt Eiropas Parlamentu. Piemēram, pērn aprīlī par piedalīšanos Vidzemes patriotiskās dzejas festivālos apmaksātu ceļazīmi uz Eiropas Parlamentu ieguva 20 cilvēki. Komunikāciju ar sabiedrību daļēji apgrūtināja politiķes sarežģītās attiecības ar presi – bieži vien sazināties ar politiķi vai saņemt atbildi uz aktuālo jautājumu žurnālistiem ir bijis tikpat kā neiespējami. Neuzticoties žurnālistu objektivitātei, Grigule izklāstīja savu viedokli pašas apmaksātajā avīzē.
Šogad Grigule-Pēterse paziņoja, ka neredz jēgu strādāt Eiropas Parlamentā un turpmāk ar politiku savu profesionālo dzīvi nesaista.
