ĪSUMĀ:
- Populārais žurnālists reklamējas ar sparu un no 4. vietas sarakstā iekļūst EP.
- 2017. gadā Mamikins sastrīdas ar “Saskaņas” līderi Ušakovu.
- EP Mamikina darbība bija pretrunīga, asākā reakcija – uz tikšanos ar Sīrijas prezidentu al Asadu.
- Dāsnāk ziedoja Krievu savienībai.
- Ar speciālo atļauj Briselē nodarbina par vienu palīgu vairāk.
- Piedalījās arī Latvijā apturētajā Krievijas TV raidījumā.
1. Ievēlēšana
Provokatīvais krievu valodā iznākošā raidījuma “Bez cenzūras” vadīšanas stils palīdzējis Andrejam Mamikinam sešu gadu laikā iegūt un nostiprināt savu popularitāti - gan krievu, gan latviešu auditorijā. Darbu TV 5 nomainīja uz programmu vadīšanu Pirmajā Baltijas kanālā, taču 2014. gada sākumā Mamikins pārtrauca darbu arī tajā, lai cīnītos par iekļūšanu Eiropas Parlamentā no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta.
Reklamējās ar sparu. Piedalījās zibakcijās, talkās, pat suņu sacensībās, apmeklēja visdažādākos sporta pasākumus, tikās ar iedzīvotājiem Rīgas pagalmos, bieži pārstāvēja „Saskaņu” mediju rīkotajās debatēs, plakāti parādījās daudzstāvu māju liftos. Mamikins bija pamanāmākais saraksta dalībnieks, kaut gan startēja ar ceturto kārtas numuru. Savākto plusiņu skaits bija tuvu 30 000 un tikai nepilni 2 000 svītrojumu.
Šāds rezultāts ļāva Mamikinam kā vienīgajam „Saskaņas” pārstāvim kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu.
2. Lielākie skandāli
Pozitīvs iespaids par veiksmīgu sadarbību ar „Saskaņu” bija tikai pirmajā gadā. Salīdzinoši ātri par Mamikina tuvākajiem domubiedriem kļuva Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī Latvijas krievu savienības pārstāve Tatjana Ždanoka.
Kopā ar Ždanoku 2016.gadā gatavoja petīciju, lai nodrošinātu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem iespēju piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās. 2017.gada beigās Mamikina un „Saskaņas” līdera Nila Ušakova strīds kļuva redzams publiski.
Mamikina virzīšanu Briseles darbam Ušakovs partijas kongresā nosauca par kļūdu.
Savukārt Mamikins runāja par Ušakova nedemokrātisko vadības stilu - piemēram, mēģinājumiem piespiest noalgot Ušakova bijušo sievu Jeļenu Ušakovu par Briseles palīdzi. Mamikins sūdzējās, ka Ušakovs licis fiktīvi nodarbināt arī trīs savas palīdzes, kas strādājušas Rīgas domē, - Lailu Īvāni, Olgu Portnovu un Aleksandru Gluhihu.
Rīgas mērs šos apgalvojumus nosauca par fantāziju. KNAB pārkāpumus neatklāja. Lai arī savā dzīvesgājuma aprakstā Eiropas Parlamenta lapā Mamikins norāda, ka ir bijis „Saskaņas” ierindas biedrs, oficiāli partijā viņš nav ticis uzņemts.
3. Darbs EP
Kaut Mamikins vēlējies darboties delegācijā ar Krieviju, vicepriekšsēdētāja amats viņam tika citā delegācijā, kas atbild par attiecībām ar Baltkrieviju. Ir Ārlietu komitejas loceklis. Pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu.
Drīz pēc ievēlēšanas viņam uzticēja Eiroparlamenta ziņotāja pienākumus. Ziņojumu par Gruziju, kur viņš arī paviesojās un tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, vēlāk atbalstīja Eiropas Parlaments.
Taču lielāku uzmanību Mamikins pievērsa ar citām pretrunīgi vērtētām darbībām. 2015.gada pavasarī viņš vienīgais no Latvijas deputātiem balsoja pret rezolūciju, kurā prasīts veikt neatkarīgu Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības izmeklēšanu.
Tajā pašā gadā Mamikins kopā ar Ivetu Griguli devās uz Kazahstānu, lai novērotu vietējā parlamenta vēlēšanas. Redzēto abi slavēja. Vēlēšanās toreiz ar 97 procentu vēlētāju atbalstu uzvarējis prezidents Nazarbajevs.
Vēlāk gan noskaidrojās, ka Eiroparlamenta priekšsēdētājs bija pieņēmis lēmumu vēlēšanu novērotājus uz Kazahstānu nesūtīt.
Vēl asāku reakciju izraisīja Mamikina lēmums tikties ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu 2016.gada beigās. Damasku toreiz apmeklēja arī Krievijas parlamenta augšpalātas deputāti. Mamikins pasniedza Sīrijas prezidentam sudraba kolekcijas monētu ar Rīgas pils atveidu un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju atbalstu.
Vēlāk viņš teica: “Mums arī jāsarunājas ar viņu un jāmeklē kopīgs risinājums. Un, ja es varu kaut mazliet palīdzēt atrisināt Sīrijas krīzi, tad es esmu gatavs to darīt.”
Tikšanos nosodīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinklēvičs, atgādinot, ka al Asads veicis noziegumus pret savas valsts iedzīvotājiem un šādas tikšanās ir krasā pretrunā ar kopējo Eiropas Savienības nostāju.
Mamikinu tas neatturēja no ceļojuma 2017.gada martā, kad viņš vēlreiz tikās ar Sīrijas prezidentu.
Tomēr Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns aicina nepārvērtēt Mamikina ietekmi Eiropas Parlamentā.
„Jā, viņš ir bijis redzams, ir izvērtis aktivitātes. Dažreiz ir iespēja parādīt darbus, citreiz ar vārdiem rīkoties, vairāk ar simbolisku ietekmi. Tajā simboliskās ietekmes frontē viņš ir bijis pietiekami redzams. Tā ietekme nav bijusi pēc tam milzīga. Aizbraucot uz Sīriju vai vēl kur… Eiropas Parlamentā ir 751 deputāts. Daudzi deputāti brauc daudz kur.
Skaidrs, ka, pirmkārt, tā ir spēle uz vietējo lielo elektorātu, uz tiem cilvēkiem, kas viņu ievēlēja vai kas varētu arī turpmāk vēlēt,” vērtēja Andžāns.
Mamikins ir aktīvi debatējis, gatavojis ziņojumus un rezolūcijas priekšlikumus. Interneta vietnē „mepranking.eu” kopējā Eiroparlamenta deputātu sarakstā Mamikins atrodas pašā vidū – ieņem 363 vietu no 750.
4. Deputāta tēriņi
Šobrīd Mamikina birojs Rīgā atrodas Elijas ielā, tajā pašā ēkā, kur kādreiz atradās viņa bijusī darba vieta telekanāls TV5. Sarunā ar Latvijas Radio Mamikins atklāj: par telpu īri viņš maksā aptuveni 370 eiro mēnesī, klāt nāk komunālie rēķini. Birojā strādā viņa palīgi, kuri pieņem iedzīvotājus un konsultē juridiskajos jautājumos. Šim mērķim deputātam Eiroparlaments ik mēnesi maksā vairāk nekā 4 000 eiro.
„No tiem 4000 deputātam ir tiesības ne tikai samaksāt ar biroju, bet arī samaksāt, teiksim, par viesnīcu, kad organizē tikšanos, piemēram, Ludzā vai Rīgā. Tas ir visās aktivitātēs, kas saistītas ar deputāta aktivitātēm savā valstī. Vai, teiksim, nopirkt kaut kādas bulciņas vai tēju, kafiju konferencē no tās pašas naudas. Kas ir neiztērēts, tas ir jāatgriež Eiropas Parlamenta budžetā,” skaidroja Mamikins.
“Līdz šim man bija viena korekcija pirms diviem gadiem, kad mainīju ofisu no Brīvības ielas uz Elijas ielu. Tur es atgriezu kaut kādu summu, jā,” stāstīja deputāts,
Pirmo reizi kādai politiskajai partijai Mamikins ziedoja pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā. 2014.gada jūnijā un novembrī partijai „Saskaņa” viņš pārskaitīja kopumā ap diviem tūkstošiem eiro.
Dāsnāks viņš ir bijis pret Tatjanas Ždanokas vadīto Latvijas Krievu savienību. No šī politiskā spēka Mamikins, nenoliekot Eiroparlamenta deputāta mandātu, startēja 13.Saeimas vēlēšanās. Pērn triju mēnešu laikā (no augusta līdz oktobrim) Latvijas Krievu savienības kasē viņš ieskaitīja nepilnus 17 tūkstošus eiro (16 979.21). Mamikinu Saeimā neievēlēja.
5. Palīgi
Tādi Mamikinam ir astoņi. Puse strādā Briselē un saņem nedaudz lielāku algu nekā Rīgā strādājošie.
“Neviens no maniem palīgiem nesaņem mazāk kā 900 eiro uz rokas, un neviens nesaņem vairāk kā 3000 mēnesī uz rokas, attiecīgi tie ir griesti,” stāstīja deputāts.
Daudzi no palīgiem ir strādājuši ar Mamikinu viņa iepriekšējās darba vietās. Piemēram, bijušais PCTVL Saeimas deputāts, jurists un žurnālists Juris Sokolovskis, kurš ir Mamikina politiskais padomnieks Briselē. Turpat administratīvos uzdevumus veic Natālija Sisojeva un prese sekretāre Agita Pančenko, kura savulaik režisēja 9.maija pasākumus Rīgā, bet tagad filmē un fotogrāfē politiķa darba gaitas.
Parasti Briselē var būt tikai trīs palīgi, taču pirms gada Mamikins ārpus kvotas nodarbinājis ceturto palīdzi, ko viņam esot atļāvis Eiropas Parlamenta prezidents. Tā ir Baltkrievijas pilsone Volha Kožuha, kuru Mamikins ir saticis kādā pasākumā Briselē. Viņa nodarbojas ar politiskajiem jautājumiem.
Četri vietējie palīgi Rīgas birojā palīdz Mamikinam pieņemt apmeklētājus, organizēt tikšanās Latvijā vai nogādāt korespondenci.
6. Saikne ar vēlētājiem
Politiķis bieži aicina savus atbalstītājus uz Briseli. Pirms diviem gadiem uzņēmis 40 cilvēku grupu, to starpā „Latvijas Irānas draugu biedrības” pārstāvjus, ar kuriem apmeklēja Irānas vēstniecību Briselē.
Savā komunikācijas stratēģijā Mamikins lielu lomu piešķir sociālajiem tīkliem. Viņš aktīvi pauž viedokli par visiem aktuālajiem jautājumiem savā un Eiropas Parlamenta dienaskārtībā. Piemēram, rīko “Facebook” tiešraides brīdī, kad uzstājas plenārsesijā. Mamikins uztur savu interneta lapu, kur videosižetos stāsta par Eiropas Parlamenta darbu. Šajā lapā piedāvā arī bezmaksas juridiskās konsultācijas.
2015.gadā paralēli saviem deputāta pienākumiem kādu laiku ir vadījis raidījumu „Eiropa bez cenzūras” Pirmajā Baltijas kanālā. Mamikins pieņem aicinājumus piedalīties Krievijas kanāla “Rossija RTR” raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu”. 2017.gada prese konferencē Mamikins stāstīja, ka uz Maskavu dodas ar prieku.
„Šajos kanālos ir daudz manu vēlētāju. Mani vēlētāji ir mana darba devēji, viņi skatās ne tikai LTV 1 un klausās ne tikai Latvijas Radio1, bet viņi skatās arī Solovjova Krievijas kanālus,” toreiz skaidroja Mamikins.
Tieši Solovjova raidījumā Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konstatējusi tādus pārkāpumus kā naida runu un kara kurināšanu. Tādēļ uz laiku aizliedza retranslēt un izplatīt šī Krievijas kanāla saturu Latvijā.
