Pašreizējā Eiropas Parlamentā Vaidere ievēlēta no „Vienotības” saraksta. Tiesa gan, šī sasaukuma deputātes mandātu viņa ieguva tikai pusgadu pēc 2014. gada maijā notikušajām vēlēšanām, kurās saņēma vairāk nekā 40 tūkstošus „plusu” un aptuveni 21,5 tūkstoti svītrojumu.
Eiroparlamentārietes mandātu Vaidere ieguva pēc tam, kad savu Eiropas Parlamenta mandātu nolika no „Vienotības” ievēlētais Valdis Dombrovskis, kurš kļuva par Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos.
Skandāli
Strādājot Eiropas Parlamentā jau trešo sasaukumu pēc kārtas, Vaiderei ir izdevies izvairīties no jebkādiem būtiskiem skandāliem.
Darbs EP - formālie amati, dalība grupās, ziņojumi, paveiktie darbi
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga, komentējot Vaideres darbu šajā Eiropas Parlamenta sasaukumā, saka: “Viņas lauciņš ir bijis budžets un vienotais tirgus.”
Proti, Vaidere ir Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas locekle un aizstājēja Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Pati Vaidere lepojas, ka viņas ilggadējā pieredze eiroparlamentā un darbs Budžeta komitejā pirms dažiem gadiem palīdzēja izcīnīt vairāk nekā 17 miljonus eiro no Eiropas Solidaritātes fonda plūdu nodarīto zaudējumu segšanai Latvijas lauksaimniekiem.
„Sākumā zemkopības ministrs teica, ka piešķirs līdzekļus plūdu seku likvidācijai no mūsu budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Zinot, ka eksistē Eiropas Solidaritātes fonds, es lūdzu, rakstot vēstules gan premjeram, gan zemkopības ministram, lai šos aplēstos zaudējumus iesniedz Eiropas Komisijai. Zinot, ka visi finanšu jautājumi tiek skatīti Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, es pati lūdzu, lai man piešķir ziņojumu tieši par šo jautājumu, par 17,7 miljoniem, pārliecināju savus kolēģus Budžeta komitejā, pēc tam plenārsēdē. Un šis jautājums tika atrisināts,” stāstīja Vaidere.
Tomēr par savu galveno panākumu šajā sasaukumā viņa sauc to, ka, darbojoties Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības grupā, kopā ar vairākiem citiem Eiropas Savienības jauno dalībvalstu deputātiem izdevies panākt būtisku progresu preču duālās kvalitātes lietā.
„Tā saucamo veco un bagāto dalībvalstu deputātiem, nu, viņiem nelikās, ka tā problēma ir svarīga,” piebilda Vaidere.
Lai pārliecinātu Eiropas Parlamenta deputātus un Eiropas Komisiju par to, ka Austrumeiropas patērētājiem tirgoto produktu kvalitāte nereti ir zemāka nekā Rietumeiropas patērētājiem domātā, bijuši nepieciešami vairāki gadi. Direktīvu, kas aizliedz divējādas kvalitātes produktu tirdzniecību, Eiropas Parlaments pieņēma tikai pirms nepilna mēneša.
„Komisijas priekšsēdētājs Junkers savā runā par stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā atzina, ka šāda problēma pastāv, ka tā tiešām ir Austrumeiropas patērētāju diskriminācija. Rezultātā jau ir lielā mērā sakārtota likumdošana, šīs negodīgās kompānijas tagad varēs identificēt,” norādīja Vaidere.
Tomēr ar direktīvas pieņemšanu vien būšot par maz. Pret divējādās kvalitātes pārtikas un nepārtikas preču ražotājiem, kas parasti ir lielās starptautiskās kompānijas, ir jāvēršas bargāk, uzskata Vaidere.
“Nepietiek tikai identificēt, tikai apelēt pie sirdsapziņas, mums ir jāizstrādā arī sodīšanas mehānisms kompānijām, kas negodīgi rīkojas. Mēs esam panākuši, ka direktīvā par komercpraksi par negodīgu komercpraksi ir atzīta šāda prakse, kad produkcija ar vienādu marķējumu, vienādu iepakojumu piedāvā ar dažādu kvalitāti dažādos reģionos,” sacīja deputāte.
Lai arī Eiropas Parlamentā Vaidere, tāpat kā citi no „Vienotības” ievēlētie deputāti, strādā parlamenta lielākajā un ietekmīgākajā politiskajā grupā, tas ir, Eiropas Tautas partijas grupā, neatkarīgo ekspertu vērtējumā viņa nepieder pie ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Proti, eksperti viņu ierindojuši 603. vietā.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga gan atzīmēja, ka „lielais pluss un stiprā puse ir viņas redzamība Latvijā. Viņa visu savu darbības laiku ir ļoti aktīvi sadarbojas ar Latvijas publiku, medijiem, organizējusi diskusijas, respektīvi, popularizējusi Eiropas Savienību Latvijā, informējusi un stāstījusi, kas tas ir. Tas arī nav mazsvarīgi.”
Finanses
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Vaidere katru gadu ziedo pašas pārstāvētajai politiskajai partijai „Vienotība”. Kopš 2015. gada viņa partijai ziedojusi kopumā teju 28 tūkstošus eiro.
Gandrīz 5000 eiro „Vienotībai” ziedojusi arī Vaideres palīdze Sanita Stelpe-Segliņa.
Palīgi
Vaiderei ir divas reģistrētas palīdzes Briselē. Vaideres biroja vadītāja Inta Višķere Eiropas Parlamentā strādā jau kopš iepriekšējā sasaukuma. Tāpat Vaiderei ir septiņi vietējie palīgi Latvijā.
Ar politisku pieredzi bagātākā no viņiem ir Sanita Stelpe-Segliņa, kas vienlaikus ir „Vienotības” ģenerālsekretāra vietniece.
