ĪSUMĀ
- Elektorāts stabils, priekšvēlēšanu aģitācijas tribīne – 9. maija pasākumi pie Uzvaras pieminekļa
- Savstarpējas starptautiski apšaubāmas vizītes un kriminālprocess par krievu stāvokļa salīdzināšanu ar holokaustu
- Lai balotētos Saeimas vēlēšanās, Ždanoka nolikusi mandātu, to pārņēmis Miroslavs Mitrofanovs; uz Saeimu kandidēt nevarēja
- Par Eiropas Parlamenta deputāta algu dāsni papildināta partijas kase
- Mitrofanovs nodarbina salīdzinoši lielu palīgu skaitu
- Komunicē pārsvarā ar krievvalodīgo auditoriju, piedalās protesta akcijās
Ievēlēšana
Eiropas Parlamentā Ždanoka ievēlēta visas trīs reizes, kopš Latvija ieguva tiesības sūtīt savus pārstāvjus uz Briseli un Strasbūru. Latvijas Krievu savienības līderes elektorāts ir stabils. Vēlēšanās pirms pieciem gadiem viņas darbu novērtēja ar 23 tūkstošiem plusiņu. Politiķes priekšvēlēšanu aģitācijas jājamzirdziņš ir publiskās protesta akcijas.
Lai arī uz protestiem Ždanoka aicina tūkstošus, protestētāju skaits parasti ir daži simti. 2014. gada martā, kad Krievija anektēja Krimu, Ždanoka Rīgas centrā pulcēja ap 200 piketētāju it kā “Krimas atbalstam”, bet faktiski atbalsoja Krievijas politiskās vadības teikto.
Divas nedēļas pirms iepriekšējām Eiroparlamenta vēlēšanām Ždanoka kopā ar aptuveni 100 krievu skolu atbalsta štāba aktīvistiem protestēja pie Saeimas pret reformām mazākumtautību skolās un aizliegumu raidīt Krievijas kanālu "RTR".
Kā vēlāk izskanēja presē, sasniegt labus rezultātus Tatjanai Ždanokai palīdzēja Krievijas televīzijas. Latvijas Krievu savienības līderei simpātijas izteica "TV Centrs" raidījumu vadītājs Konstantīns Zatuļins, pirms vēlēšanām Ždanoka aktīvi piedalījās Krievijas "RTR" šovā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu".
Šīs aktivitātes palīdzēja politiķei iekļūt Eiropas Parlamentā bez īpaši izšķērdīgas reklāmas kampaņas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati rāda, ka Latvijas Krievu savienība aģitācijas laikā iztērēja aptuveni 70 tūkstošus eiro – vismazāk no visām Eiropas Parlamentā iekļuvušajām Latvijas partijām.
Skandāli
Dažas dienas pēc Krimas aneksijas Ždanoka ar savu toreizējo palīgu Miroslavu Mitrofanovu devās uz Krimu, lai sekotu līdzi notiekošajam. Tas izraisīja asu Latvijas Ārlietu ministrijas reakciju, jo "referendums" netiek uzskatīts par leģitīmu.
2014. gada vasarā viņas pārstāvētā partija noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas ieceltā Krimas premjera Sergeja Aksjonova vadīto partiju.
Septembrī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs vēstulē Ždanokai norādīja, ka deputātes vizīte Krimā diskreditē visu institūciju, viņas izteikumi par Krimas statusu ir „klajā pretrunā ar Eiropas Savienības nostāju”. Ždanoka atbildēja, ka šāds viedoklis viņai nav saistošs. To viņa apliecināja pēc diviem gadiem – apmeklēja Sīriju un tikās ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu.
“Galvenais man ir saprast, kas notiek. Un ar to pašu ideju es piekritu braukt uz Sīriju, jo nāk ļoti pretrunīga informācija,” skaidroja Ždanoka.
Arī šo politiķes rīcību nosodīja Latvijas Ārlietu ministrija – atgādināja par Eiropas Savienības sankcijām pret Asada režīmu.
Politiķe arī aicina ciemos, ne tikai brauc pati. Uz Briseli aicināja Latvijas "melnajā sarakstā" iekļauto prokremlisko Krievijas pseidovēsturnieku Aleksandru Djukovu.
2014. gadā Drošības policija vērtēja, vai, popularizējot ideju par PSRS atjaunošanu, Ždanoka nepārkāpj likumus. Noziedzīgu nodarījumu nekonstatēja.
Pērn pavasarī Drošības policijai radās aizdomas par Ždanokas un viņa līdzgaitnieku prettiesiskām darbībām, rīkojot "Vislatvijas vecāku sapulci". Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret pāreju uz latviešu mācību valodu vidusskolās.
Vēl viens kriminālprocess sākts šogad. Februāra beigās partija rīkoja diskusiju Eiropas Parlamentā, kurā Ždanoka krievu stāvokli Latvijā pielīdzināja ebreju situācijai pirms Otrā pasaules kara.
Darbs Eiropas Parlamentā - formālie amati, dalība grupās, ziņojumi, paveiktie darbi
Aizvadītajā Eiropas Parlamenta sasaukumā Ždanoka, tāpat kā iepriekš, pārstāvēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu. Bija priekšsēdētājas vietniece delegācijā sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm. Iesaistījās Nodarbinātības un Lūgumrakstu komitejā.
Pasivitāti Eiropas Parlamentā Ždanokai pārmest nevar. Taču vairākos jautājumos viņa balsoja pretēji citiem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Piemēram, 2015. gadā neatbalstīja palīdzības sniegšanu Ukrainai. Gadu vēlāk – balsoja pret Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzes sistēmu. Latvijas Ārpolitikas institūta eksperts Māris Andžāns uzskata, ka Ždanoka ir viena jautājuma politiķe: “Viņa drīzāk būtu tai kategorijā, kas netiek pieskaitīti pie tiem galvenajiem un tādiem, kas spēj ietekmēt būtiskus lēmumus, bet, varētu teikt, vairāk pieskaitīta pie viena jautājuma deputātiem. Proti, ir vienā prioritāte, kas ir saistīta ar citām, tas ir, krievu valoda vai krievvalodīgie iedzīvotāji, Krievijas intereses, līdz ar to tas ir tas, ar ko viņu, visticamāk, vairāk asociē.”
Pērn martā Ždanoka nolika Eiropas Parlamenta deputātes mandātu un iesaistījās Saeimas vēlēšanu kampaņā. Par to viņa toreiz stāstīja Latvijas Radio ēterā: “Nu sajūta drusciņ skumja, jo neizdevās tomēr caur Eiropas institūciju panākt Latvijai svarīgas lietas tamdēļ, ka Eiropas Savienība vienkārši negrib (Un tā ir tagadējā parādība, tā tas nebija pirms 13 gadiem) uzņemties vairāk atbildības tieši par tiem jautājumiem, kas rūp cilvēkiem. Pirmkārt, tie ir sociālie jautājumi, arī tādi jautājumi kā pilsonība, izglītība, kultūras lietas, kultūras saglabāšana, tas viss iet uz valstu rēķina, un tamdēļ arī es nolēmu tagad atgriezties Latvijā.”
Taču kandidēt Ždanokai neļāva, un Saeimā viņa neiekļuva. Briselē Ždanokas iesākto darbu turpināja viņas bijušais palīgs un Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Par savu pirmo darbu viņš nosauca nepilsoņu jautājuma aktualizēšanu. Un to arī ir darījis, kopā ar kolēģi Andreju Mamikinu iesniedza petīciju par nepilsoņu vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā. Lūgumrakstu komiteja to noraidīja pēc būtības.
Bet abu deputātu vēstule ar it kā savāktajiem vairāk nekā 100 Eiropas Parlamenta deputātu parakstiem un aicinājumu pārskatīt krievu skolu reformu mīklainā kārtā nesasniedza Latvijas pirmās personas.
Finanses
Dāsni atalgots darbs Briselē Latvijas Krievu savienības līderiem - Tatjanai Ždanokai un Miroslavam Mitrofanovam ļāva papildināt partijas kasi. Ždanokas ziedojumu summa piecos gados pārsniedza 70 tūkstošus eiro, vēl 17 tūkstošus pārskaitīja Mitrofanovs. Viņa Rīgas birojs un partijas birojs ir reģistrēts vienā adresē.
Presē tiek minēts, ka uzņēmums “Averti-R”, no kā birojs tiek īrēts, ir tieši saistīts ar Latvijas Krievu savienību – viens no tā īpašniekiem Jevgēņijs Drobots ir partijas aktīvists un ziedotājs. Komentēt šos jautājumus Latvijas Radio Mitrofanovs atteicās.
Palīgi
Salīdzinot visus Eiropas Parlamenta deputātus no Latvijas,
Miroslavs Mitrofanovs nodarbina vislielāko palīgu skaitu – 11. Trīs no tiem ir Briselē. Pārējie astoņi strādā Rīgas birojā.
Lielākoties visi palīgi ir lojāli partijas atbalstītāji. (Briseles palīdze Žanna Kareļina, Rīgas palīgi Aleksandrs Kuzmins (Latvijas Cilvēktiesību komitejas jurists) un Andrejs Jakovļevs jau iepriekš ir startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no šī paša politiskā spēka. Savukārt Jurijs Petropavlovskis, Viktors Jolkins un Dmitrijs Žiļins ir partijas valdē.) Pēc neoficiālas informācijas, Rīgas biroja palīgu alga nav liela, taču partijai viņi ziedojuši aktīvi. Sešu palīgu ziedojuma summa pārsniedz trīsdesmit tūkstošus eiro.
Saikne ar saviem vēlētājiem – tikšanās un sociālie tīkli
Abi Latvijas Krievu savienības līderi – gan Ždanoka, gan Mitrofanovs – ar saviem atbalstītājiem mīl komunicēt tieši. Piemēram, rīko protesta gājienus, lai kritizētu skolu reformas un pāreju uz mācībām valsts valodā.
“Mēs nevaram [prasīt] neko vairāk kā tādas tiesības, kas eksistēja padomju laikā. Mana vecuma cilvēki un vēl vecāki, un pat vēl jaunāki, nevis mazbērnu paaudze, bet manu bērnu paaudze atceras šos laikus un atceras, ka visiem bija iespēja iegūt izglītību visos līmeņos dzimtajā valodā. To mēs arī gribam,” skaidroja Ždanoka.
Ždanokas un Mitrofanova uzrunas un video materiālus no protestiem publicē partijas mājaslapā un sociālajos tīklos. Saturs pārsvarā ir krievu valodā.
