Par plānoto veselības apdrošināšanas sistēmu Tiesībsarga birojā ir prieks, ka likumprojekts guvis virzību un valdība atzinusi veselības aprūpi par vienu no prioritātēm, tomēr ir arī neskaidri jautājumi.
"Sliktā lieta no likumprojekta ir tāda, ka mēs īsti neredzam, ko tad iedzīvotāji iegūs – ir runāts, kāda būs kārtība, un arī ne līdz detaļām – nevar īsti saprast, kur iedzīvotājs, ja kādā mirklī izkritīs no aprites, kur var noskaidrot, par kādu periodu iemaksas nav veiktas, cik ir parādā, lai būtu apdrošināts. Ir daudzas tehniskas neskaidrības," atzina biroja pārstāve Ineta Rezevska.
Atbilstoši likumprojektam neatkarīgi no nodokļu nomaksas, visiem iedzīvotājiem būs pieejama ne tikai neatliekamā palīdzība, bet arī ģimenes ārsti. Sociālo iemaksu maksātāji saņems tos pašus pakalpojumus, ko jau šobrīd saņem ar pacienta iemaksu par valsts naudu, piemēram, vizītes pie ārstiem speciālistiem, izmeklējumus, pakalpojumus slimnīcās.
Tomēr birojs rosina diskusiju – vai nevajadzētu visiem apmaksāt arī laboratorijas pamata analīzes, un tad pēc tam neapdrošinātie iedzīvotāji izšķiras – vai doties pie speciālista par maksu vai pievienoties sistēmai ar apdrošināšanas prēmijas maksājumu.
Tiesībsarga birojā arī jautā: vai ir skaidrs, kas ir šie 300 000 iedzīvotāju, kas šobrīd izkrīt no sistēmas. Zināms, ka daļa no tiem ir mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji, autoratlīdzību maksātāji un sezonas darbu veicēji.
"Tad, kad bija nodokļu reforma, ja izlēma, ka strādājošajiem tiek palielināta sociālo iemaksu likme par 1%, lai viņi iekļautos sistēmā. Tad kādēļ netika domāts par kādiem risinājumiem, ka šajos īpašajos nodokļu režīmos strādājošie arī varētu automātiskāk iekļauties sistēmā. Šobrīd ir radīts ārkārtīgi smagnējs, administratīvs mehānisms, kā viņi tai sistēmai varēs pievienoties. Pretējā gadījumā ir tāda netaisnības sajūta. Valsts šādu sistēmu ir atļāvusi, kādos nodokļu režīmos darboties. Vienlaikus jūs pasakat: "lauksaimniecības vai sezonālā darba veicēji mums īpaši īpaši nav tā kā vajadzīgi - tieciet paši kaut kā galā"," sprieda Rezevska.
Pacientu organizācijai "Sustento" savukārt raizējas par to, ka iedzīvotāji ar trešās grupas invaliditāti nav valsts apdrošināto lokā, kur ir pensionāri, bērni, bezdarbnieki, daļa cilvēku ar invaliditāti un citas atbrīvoto grupas.
"Faktiski ārstu komisija ir noteikusi samērā lielus darbaspēju ierobežojumus - no 30% līdz 60%. Zinot mūsu darba tirgu, kur nepilna laika darbu nav viegli atrast, mēs uzskatām, ka šie cilvēki, kas liela daļa ir ar hroniskām slimībām, tiks izslēgti vispār no veselības aprūpes," sprieda "Sustento" pārstāve Iveta Neimane.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) savukārt par svarīgāko uzskata atjaunot likumprojektā tekstu par konkrētu finansējumu, proti, ka veselības aprūpes nozares finansējumam līdz 2020.gadam jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta. Tas šobrīd ir 3,1%. Izmaiņas nepieciešamas tad vēl divos citos likumprojektos, ko tagad skata Saeimā.
"Tie politiskie spēki, kas grib turpināt veselības aprūpes badināšanas politiku, un valsts izmērdēšanas politiku saka, ka nevienā no šiem likumprojektiem nevajag rakstīt nekādus konkrētus skaitļus par nozares finansējumu, jo tad, kad pienāks laiks, tad valdība kaut ko iedos tāpat, un likumā jau konkrētus skaitļus rakstīt neesot labais tonis," sacīja arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrība Saeimas deputātus un valdības vadītāju informējusi, ka neredzot iespēju piedalīties likuma izstrādē un virzīt likumu, kurš neatbilstot labai likumdošanas praksei un kas ir pretrunā Latvijas Satversmei. Biedrība uzskata likumprojektu par nekvalitatīvu, nepārdomātu un neatbilstošu esošajai situācijai un uzskata, ka tas Veselības ministrijai jāpārstrādā.
