Iepriekš plānotā tā saucamo divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” ieviešana paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem. Iepriekš, šādu dalījumu uzskatot par neobjektīvu un nesamērīgu, tas tika atlikts līdz 2021. gadam. Tagad Saeima to ir atlikusi vēl par gadu – līdz 2022. gadam.
Ar likuma grozījumiem plānots saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu, vienlaikus paplašinot personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai, proti, valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, kā arī tās personas, kuras nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai no valsts puses.
Ar grozījumiem plānots arī papildināt likumu ar jaunām personu grupām, kurām būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tās būs šādas personas, kuras uzturas ārvalstīs – diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātais un “Eurojust” pārstāvja laulātais.
Ar grozījumiem paredzēts arī par gadu pārcelt normu, ka no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvojamas personas, kurām ir noteikta II grupas invaliditāte.
Vienlaikus Saeima lēma pagaidām nepapildināt likumu ar kritērijiem līgumu slēgšanai par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī kritērijiem veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, kā bija plānots iepriekš. Kā informēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, šo jautājumu komisija plāno detalizētāk apspriest ar ekspertiem un nākamgad iekļaut savā darba kārtībā.
Likumprojekts paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
KONTEKSTS:
2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.
Savukārt šogad, lemjot par 2021. gada valsts budžetu, lemts par 1 procentpunktu samazināt sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, vienlaikus nosakot minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanu no 1. jūlija.
