Vakar sadarbības sanāksmē Viņķele prezentējusi priekšlikumu atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā to jau dara vispārējā nodokļu režīmā strādājošie. Tas nozīmē, ka šāda sistēma tiktu attiecināta arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu.
"Šī bija tā reize, kad Veselības ministrija gāja ātrākā tempā un ar radikālāku piedāvājumu nekā valdība kopumā. Tika nolemts, ka šie principi tiek atbalstīti - mēs neieviešam divus grozus, veselības apdrošināšanu veicam caur sociālo apdrošināšanu, un tā ir obligāta.
Būtiskākās izmaiņas - valdība grib to skatīt kopā ar alternatīvo nodokļu revīziju, visdrīzāk ar būtiskām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām. Tas nozīmē, ka šos principus mēs ieviešam vēlāk," skaidroja ministre.
Tāpat tas nozīmētu vēl uz gadu pagarināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma nestāšanos spēkā. "Tas nozīmē, ka divu grozu sistēma Latvijā netiks ieviesta", uzsvēra Viņķele, piebilstot, ka Sadarbības padome apliecināja, ka divu grozu sistēma ir bijusi kļūda.
Viņķele skaidroja, ka kompleksi tiks skatīti alternatīvie nodarbinātības režīmi, nākamajā gadā arī lemjot par to, ka tiks ieviests minimālais sociālās apdrošināšanas objekts. "Patlaban ir iespējams apdrošināties, arī maksājot 50 eiro algu, bet acīmredzot valdībā ir izpratne un vēlme ieviest minimālo minimālais sociālās apdrošināšanas objektu," teica politiķe.
Alternatīvo nodokļu režīmu uzlabošanu valdība vēlas skatīt kompleksi, ne tikai veselības dēļ, teica Viņķele, piebilstot, ka diskusija par veselības apdrošināšanu kārtējo reizi aktualizējusi problēmu, ka šie cilvēki faktiski paliek bez sociālās aizsardzības riska iestāšanās gadījumā. Ir pilnīga izpratne par to, ka tas ir jālabo.
Viņķele uzsvēra, ka izmaiņām valsts veselības apdrošināšanā spēkā būtu jāstājas 2021.gadā.
KONTEKSTS:
Viņķeles priekšlikums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem.
Pēc ministrijas aprēķiniem, iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Koalīcija vēl vērtēs piedāvājumu par procentpunktu paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņumiem un citiem alternatīvo nodokļu maksātājiem veselības finansējuma palielināšanai.
Tiem, kuri nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, plānots noteikt obligātu valsts veselības apdrošināšanas maksājumu attiecībā pret minimālo algu, kas būtu 43 eiro gadā. Tādejādi arī šīs personas saņemtu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Ministre skaidroja, ka šāda piedāvājums iedzīvotājiem būs izdevīgāks, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.
Viņķele uzsvēra, ka ārstiem nebūs jākontrolē, kuras personas maksā vai nemaksā sociālās iemaksas. "Tās ir privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecības. Ja persona izvēlēsies tomēr nemaksāt obligāto ikgadējo veselības apdrošināšanu, VID vērsīsies pret viņiem tāpat kā pret jebkuriem citiem nodokļu nemaksātājiem," sacīja ministre.
