Atsakās no iepriekšējās valdības ieceres
Pieņemot likuma grozījumus, iedzīvotājiem būs tiesības līdz 2021. gadam saņemt pakalpojumus tāpat kā līdz šim, neatkarīgi no viņu veiktajām sociālajām iemaksām, norādīja Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par”).
Ar grozījumiem paplašināts to personu loku, kuras būtu pakļautas obligātajai apdrošināšanai. Tie būtu visi obligāto iemaksu veicēji, kā arī tās personas, kas nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav pakļautas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Savukārt attiecībā uz brīvprātīgajām veselības apdrošināšanas iemaksām, ko iedzīvotāji veikuši līdz šī gada 1.jūlijam, noteikts, ka Nacionālais veselības dienests tās atmaksā atpakaļ līdz šī gada beigām, informēja Saeimā.
Grozījumi arī noteic, ka
Ministru kabinetam jāizstrādā un līdz 2020.gada 31.martam jāiesniedz likumprojekts, lai varētu ieviest visaptverošu valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Iepriekšējās valdības ministri iebilst
Bijusī veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība), kuras laikā tika pieņemts lēmums par apdrošināšanas sistēmas izveidi, brīdināja, ka, atliekot šīs sistēmas izveidi, tiekot apdraudēta nozares finansēšana. Viņa arī pauda, ka likumprojektā nav jauna piedāvājuma veselības aprūpei viena groza sistēmā.
Arī bijušais premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) mudināja jau tagad iesniegt ieceri par to, kādu veselības aprūpi vēlas pašreizējā valdība. Viņš arī kritizēja ieceri par veselības nodokli visiem strādājošajiem, norādot, ka šādā gadījumā mikrouzņēmumu nodokļa režīms zaudēs savu jēgu.
Tāpat bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka līdz ar divu grozu sistēmas atlikšanu vismaz dažus gadus pacientiem un ārstiem būs jāgaida uz kādiem uzlabojumiem. Turklāt tie, kas jau maksā veselības nodokli, turpinās to darīt, bet pārējie ne, lai gan saņem tādu pašu pakalpojumu grozu. Viņasprāt, tas ir pamats arī tiesvedībai.
KONTEKSTS:
No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Taču 13. Saeimas koalīcija to kritizēja kā neobjektīvu un nesamērīgu, jo divu grozu sistēma paredzēja atšķirīgu pieeju veselības apdrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējiem.
Tāpēc vienojās likvidēt divu grozu sistēmu, bet saglabāt obligāto veselības apdrošināšanu un paplašināt to personu loku, kuras pakļautas apdrošināšanai. Iecerēts, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Tai iedzīvotāju grupai, kas paliks ārpus sistēmas, plānots noteikt obligātās iemaksas 51 eiro apmērā.
Tā kā šādas izmaiņas skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tās būtu ieviešamas vienlaicīgi ar reformām nodokļu jomā.
