Circenes demisijas pieprasījums skaidrots ar situācijas pasliktināšanos nozarē viņas darbības laikā kopš 2011.gada. Šajā laikā valsts izdevumi veselības aprūpei ir sarukuši no 3,5% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā norāda arodbiedrībā, nav izpildīs 2012.gada valdības deklarācijā solītais veselības aprūpes valsts budžeta ikgadējais palielinājums vismaz par 0,25% no IKP, sasniedzot rādītāju 4,5% no IKP 2014.gadā.
Sākotnēji arodbiedrība bija skatījusi iespēju izteikt neuzticību arī premjerei Laimdotai Straujumai ("Vienotība"), taču balsojumā nolemts atturēties premjeres demisijas pieprasījuma.
Arodbiedrībā norāda, ka sarunu gaitā ar Straujumu „ir panākta vienošanās par papildus līdzekļiem veselības aprūpes nozarei šī gada jūlijā vismaz 9,9 miljonu eiro apmērā, būtisku daļu no tiem novirzot mediķu darba samaksas paaugstināšanai”.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris stāstīja, ka galvenās mediķu pretenzijas tradicionāli saistāmas ar izteikti nepietiekamo valsts budžeta finansējumu veselības nozarei. Ministrei Circenei tiek pārmesta ne tikai ilgstoša situācijas nerisināšana, bet pat pasliktināšana.
Tā vietā, lai palielinātu, valdības izdevumi veselībai samazināti no 3,5% no iekšzemes kopprodukta uz 3%. Tāpat nav pilnībā izpildīts solījums šogad par vidēji 10% kāpināt mediķu darba samaksu, lai gan 6% pielikti ir.
«Diemžēl šādu situāciju ir veicinājusi arī valdības vadītājas līdzšinējā rīcība,» sacīj Keris.
Tikšanās laikā pirms pāris nedēļām Straujuma mediķiem gan paudusi izpratni par situācijas nopietnību veselības aprūpē un solījusi šo nozari atzīt par vienu no valdības prioritātēm. Tāpat esot panākta vienošanās jau jūlijā veselībai piešķirt teju 10 miljonus eiro, no kā daļu novirzītu mediķu algām.
Savukārt nākamajā gadā Straujuma solījusi vēl papildu 40 miljonus veselības budžetam. Tomēr otrdienas valdības sēdē no prasītā iedoti vien 436 tūkstoši eiro. Par to slimnīcas pirks asins plazmu, kā arī ārstēs bērnus ar retām saslimšanām.
Lai gan mediķu lemšanai otrdien tika piedāvāts variants arī par Straujumas demisijas prasīšanu, no 30 sanākušajiem uz to uzstāja tikai Jūras medicīnas centra traumatologs Dainis Kaņeps.
«24 gadu garumā valstī ir reformas, bet uzlabošanos nejūtu. Pacientiem veselības aprūpes pieejamība ir stipri ierobežota,» skaidroja Kaņeps.
Vairums mediķu otrdien nolēma prasīt ministres Circenes demisiju. Savukārt piedāvājums izteikt atzinību premjerei Straujumai par situācijas izpratni tika noraidīts. „Straujumas kundze tikko sāka darbu un jau kaut ko jūtami ir darījusi, jūtami solījusi – ir jau nosaukusi to, kā nākošā gada vienu no prioritārajām nozarēm, tāpēc es domāju, ka Straujumas kundze noteikti ir atbalstāma,” sacīja primārās aprūpes centra „Ziepniekkalns” arodorganizācijas pārstāve Raimonda Skaldere.
Bērnu veselības centra «Ķengarags» ārste Margarita Krauča sacīja, ka no Circenes kā spēcīgas organizatores gaidījusi ātrāku un efektīvāku rīcību. Savukārt Straujuma vispirms lai īsteno solījumus.
«Pats galvenais, kas pietrūkst, - lai nauda nav tikai atskaitīšanās par izdevumiem, bet par kopumu - darba koordināciju visās veselības aprūpes jomās. Naudas pietiekami nekad nebūs, jo tās ir par maz. Bet vismaz, lai pacientu smagajām kategorijām, bērniem, grūtniecēm un jauniešiem, kam jāatgriežas darba tirgū pensiju pelnīšanai, veselības aprūpe ir pieejama laikā tad, kad tā tieši vajadzīga,» uzsvēra Krauča.
Lai vēlreiz pārrunātu nozarē neatliekami veicamos darbus, piektdien valdības vadītājai Straujumai atkal paredzēta tikšanās ar Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību. Lemjot par Circenes demisijas prasību, viņas potenciālo pēcteci mediķi gan vēl nenosauc.
