ĪSUMĀ:
- Veselības aprūpes pakalpojumu dalīšana divos grozos atlikta līdz 1. jūlijam.
- Līdz vasarai būs sataisīta IT sistēma un novērstas neskaidrības par cilvēku "sašķirošanu" grozos.
- Čakša apgalvo, ka sistēma varētu sākt strādāt jau ceturtdienas vakarā.
- Deputāti izskatīs iespēju valsts apdrošināšanu piešķirt arī trešās grupas invalīdiem.
- Skride uzskata, ka vajadzētu obligātu veselības apdrošināšanu visiem.
- Kučinskis aicina "nesabeigt sistēmu, ar kuru veselības aprūpe var iegūt miljonus".
- Čakša aicina iedzīvotājus nesteigties ar naudas atprasīšanu par apdrošināšanu.
Kā skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), grozījumi paredz likuma stāšanos spēkā atlikt, jo informācijas sistēmas trūkumu dēļ pašlaik to nav iespējams pildīt. Skride uzsvēra, ka līdz 1. jūlijam Nacionālais veselības dienests varēs "palaist reģistru un novērst kļūdas", tās iestādes, kurām dati jāievada manuāli, varēs pabeigt darbu, sistēmu varēs pielāgot lietotājiem, savukārt cilvēki varēs noskaidrot, kurā veselības aprūpes grozā viņi ir.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) gan Saeimas sēdē pauda, ka sistēma varētu sākt darboties jau šovakar. Viņa norādīja, ka likuma grozījumu atlikšana varētu dot laiku pārskatīt, vai iespējams pilno veselības aprūpes grozu nodrošināt arī trešās grupas invalīdiem, kuri pašlaik nav iekļauti to sabiedrības grupu sarakstā, kurus apdrošina valsts.
Deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") atgādināja, ka viņa frakcija jau iepriekš iesniegusi priekšlikumu par trešās grupas invalīdiem, bet tas maksājis 2 miljonus eiro. Iekļaujot valsts apdrošināto vidū arī trešās grupas invalīdus, šī papildu nauda būs jāatrod. Klementjevs divu grozu aprūpes pretiniekus aicināja sagatavot un iesniegt likumu, jo likuma stāšanās spēkā nekādas izmaiņas tajā neparedz.
Skride Saeimas sēdē minēja, ka arvien vairāk tiek runāts par paša likuma būtības mainīšanu, lai nedalītu pacientus divos grozos pēc tā, vai ir maksātas sociālās iemaksas. Domas par to politiķu vidū dalās. Daļa pieeju, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiek saistīta ar apdrošināšanas iemaksu, uzskata par nepareizu. Savukārt Skride teica:
"Tā būs valsts obligātā veselības apdrošināšana. Mēs, lielākā daļa, šobrīd jau maksājam par veselības aprūpi ar savu sociālo nodokli.
Skaidrs ir tas, ka arī tiem, kas šo nodokli nemaksā, būs jāmaksā par veselības aprūpi."
Saeimas tribīnē kāpa arī premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS). Viņš teica, ka atbalsta likuma stāšanās spēkā atlikšanu un diskusijas par trešās grupas invalīdu iekļaušanu, bet aicināja "nesabeigt sistēmu, ar kuru veselības aprūpe var iegūt miljonus".
Lai pievienotos valsts veselības apdrošināšanai, šogad iedzīvotājiem jāmaksā aptuveni 200 eiro, ieskaitot maksu par iepriekšējo gadu. Pašlaik naudu samaksājuši piecarpus tūkstoši iedzīvotāju kopumā gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā. Vairāk nekā 1000 iedzīvotāju naudu maksājuši šogad, kaut bija zināms, ka sistēma laikus nesāks darboties. Nacionālais veselības dienests tikmēr saņēmis jau 20 iesniegumus no iedzīvotājiem, kas prasa naudu atmaksāt.
"Tā negatīvā puse ir tā, ka tie, kas nav veikuši iemaksas, saņems vairāk nekā šobrīd bija paredzēts, un te veidojas šīs papildu izmaksas nozares iekšpusē, jo šie cilvēki padara garāku gaidīšanas laiku tiem, kas ir veikuši iemaksas. Bet, lai cilvēks saņemtu pilno pakalpojumu grozu no 1. jūlija, viņam jebkurā gadījumā ir jābūt veiktām iemaksām par diviem gadiem – par 2018. gadu un par 2019. gadu," skaidroja ministre.
Tāpēc Čakša aicina iedzīvotājus nesteigties ar naudas atprasīšanu. Turklāt vēlāk brīvprātīgā pievienošanās valsts veselības apdrošināšanas sistēmai izmaksās dārgāk.
Nacionālais veselības dienests darbu pie Valsts veselības apdrošināšanas platformas plāno pabeigt tuvākajā laikā. Tā jau saslēgta ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kā arī vairākām citām datubāzēm, bet tuvākajās dienās to plānots saslēgt ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datu bāzi. Platformas izveides izmaksas sasniedz gandrīz 2 miljonus eiro.
Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs skaidro, kā ir iespējams pieteikties naudas atmaksai.
KONTEKSTS:
No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
