Precizējums
Rakstā iepriekš izmantotais attēls izvēlēts nejauši, un tajā redzamā iestāde nekādā veidā nav saistīta ar rakstā pieminēto. Atvainojamies šīs iestādes mediķiem.
Viena no pacientēm stāstīja: "Es tajā dienā vēl ilgi mājās nevarēju aiziet. Es vazājos apkārt, es nesapratu. Tas ir psihi vienkārši. Ar kādām tiesībām viņš pret mani tā ir izturējies!? Nu, es sapratu, ka tas, kas notika, tas nebija normāli, un es arī viņam lūdzu, lai viņš pārtrauc, bet viņš nereaģēja uz neko. Un pēc tam tā visa filma salikās kopā. Viņš bija izteicis tādas interesantas, aizdomīgas frāzes. Acu skatieni tādi… Nu, tad tā, tad es sapratu, ka tas nav normāli."
Toreiz šo lietu 2013. gadā noslēdza ar Valsts policijas izbeigtu krimināllietu un prokuratūras noraidītām cietušo sūdzībām. Arī sertifikāts ārstam atņemts netika. Tikmēr Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga, vaicāta, vai nopietnas aizdomas par ārstu nepareizu un pat apzināti noziedzīgu rīcību ir retums, atbildēja ar skaidru: "Jā!". Tādu gadījumu, kad būtu aizdomas par ārstu apzinātu kriminālu rīcību, viņas pieredzē vairāku gadu laikā nav, taču kopumā visdažādāko sūdzību nav nemaz tik maz.
Slokenberga norādīja: "2019. gadā tie bija 1116 gadījumi un 2020. gadā tie bija 1259 gadījumi gan saistībā ar darba nespējas lapām, gan ārstniecības riska fonda iesniegumi. Tur ir pilnīgi visi iesniegumi. Tie biežākie profili ir ķirurģiskie profili – traumatoloģija, ķirurģija, dzemdniecība, ginekoloģija, zobārstniecība un onkoloģija. Un biežākās sūdzības iesniedzēju ieskatā ir par personu bezdarbību."
Absolūti lielākajā daļā gadījumu gan, veicot pārbaudes, jāsecina, ka sūdzība par mediķi bijusi nepamatota.
Un, lai arī Slokenberga nav pieredzējusi smagus apzinātus pārkāpumus, tomēr, lai arī reti, reizi pa reizei ir kāds nopietnāks piemērs.
"Piemēram, par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) tāda epizode – ir izsaukums pie pacienta, kuram jau četras dienas ir sāpes krūtīs un grūti staigāt sāpju dēļ. Ierodas NMPD, apskata pacientu, veic objektīvo apskati un konstatē, ka tā var būt starpribu nerva neiralģija, un pacients netiek stacionēts. Un pacients tās pašas dienas vakarā nokļūst stacionārā, un stacionārā tiek konstatēts, ka ir akūts miokarda infarkts. Nu, un šajā gadījumā brigādes vadītājs nav pietiekoši kvalitatīvi izvērtējis elektrokardiogrammu. Beidzās bēdīgi šis gadījums – ar pacienta nāvi."
Toreiz mediķim piespriesta soda nauda un tuvinieki saņēmuši atbalstu no Ārstniecības riska fonda. Analizējot katru Ārstniecības riska fondam pieteikto gadījumu, inspekcija vērtē ne tikai atlīdzības jautājumu, bet arī iespējas konkrētajā gadījumā pilnveidot sniegto veselības aprūpi, lai notikušais neatkārtotos.
Statistika par Ārstniecības riska fondā saņemtajām sūdzībām ir šāda: "Veselības inspekcija 2018. gadā izskatījusi 191 Ārstniecības riska fondā iesniegto iesniegumu. 48 gadījumos konstatēts kaitējums pacientam. 2019. gadā izskatīti 254 iesniegumi – no tiem pārkāpumi konstatēti 44 gadījumos, bet 2020. gadā izskatīti 177 iesniegumi, bet kaitējums atklāts 38 no tiem."
Latvijas Ārstu biedrības juriste Ilze Vilka ar mediķu organizāciju sadarbojas jau vairāk nekā desmit gadus un skaidro – Veselības inspekcijai ir vairāki uzdevumi un ne visos biedrībai ar inspekciju nākas sadarboties, taču, piemēram, kārtot jautājumus, kas saistīti ar datiem ārstniecības personu reģistrā sanākot pat vairākas reizes mēnesī. Tomēr nopietni pārkāpumi, kad inspekcijai ir aizdomas arī par iespējamiem ētikas pārkāpumiem, tiek nodoti arī Ārstu biedrībai. Šādu gadījumu gan neesot daudz.
"Bieži tas nenotiek. Nu, nav bieži šādu gadījumu, paldies Dievam, ka nav bieži jāskata, bet, jā, protams! Un līdzīgi arī diskusija iet par šiem kovida viltotajiem sertifikātiem. Ja tas tiks konstatēts un būs Veselības inspekcijas pārbaude, ka ir šādi pārkāpumi ārsta darbībā, viennozīmīgi to vērtēs arī Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisija un sertifikācijas padome, un pieņems lēmumu. Nu, tā sadarbība mums ir veiksmīga un laba," atzina Vilka.
Tātad – lai arī sūdzības par ārstu darbu pacienti iesniedz, tomēr ļoti nopietnu situāciju ir samērā maz, un vismaz pēdējos gados apzinātas ļaunprātīgas rīcības situācijas konstatētas nav.
Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga gan aicināja nebaidīties inspekcijai ziņot par situācijām, kurās pacientam šķiet, ka kaut kas nav bijis kā nākas.
"Jebkurā gadījumā, ja pacientam rodas aizdomas vai viņš vēlas noskaidrot visu informāciju, viņš ir tiesīgs noskaidrot pie sava ārstējošā ārsta vai ārstniecības iestādē pie ārstiem un, ja viņam liekas, ka viņš nav saņēmis pietiekoši informāciju, vai viņam liekas, ka viņam ir pretēji uzskati kā ārstniecības personai, viņš var vērsties Veselības inspekcijā, un Veselības inspekcija izskatīs visus šos gadījumus un atbildēs," sacīja Slokenberga.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio podkāstā "Dokumentārijs" publicētajā ierakstu sērijā "Vajadzēs noģērbties" tiek stāstīts par notikumiem 2005. un 2008. gadā. Vairākas sievietes uzskata, ka, apmeklējot imunologu, saskārušās ar neparastām ārsta darbībām, veicot vairāk ginekoloģiska rakstura manipulācijas, kā arī tādas, kuras neveic pat ginekologs.
