EVAK karte apliecina, ka persona savā valstī ir sociāli apdrošināta un var saņemt palīdzību, īslaicīgi uzturoties citā Eiropas Savienības (ES) valstī, Eiropas ekonomiskās zonas valstī vai Šveicē. Pašlaik karti Nacionālajā veselības dienestā var saņemt visi Latvijas iedzīvotāji.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāja Inga Milaševiča ceturtdien preses konferencē sākumā skaidroja, ka karte pienākas tikai tiem cilvēkiem, kuriem pienākas valsts obligātā apdrošināšana – tie ir sociālā nodokļa maksātāji un 21 valsts automātiski apdrošinātās grupas pārstāvji.
Līdz ar to, piemēram, bezdarbnieks, kas nav reģistrējies Nodarbinātības aģentūrā, vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, kurš nav brīvprātīgi pievienojies valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, nevar saņemt EVAK.
Uz to Milaševiča sacīja, ka EVAK pienākas tiem, kas maksā nodokļus, bet neko neatbildēja uz norādi, ka arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji maksā nodokļus.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) atzina, ka viņai grūti pateikt, kāpēc EVAK nav iekļauts pamatgrozā, bet šis jautājums ir diskutējams.
Ministre skaidroja, ka diskusijās ar speciālistiem par pakalpojumiem, kuri jāsaņem visiem, neizskanēja priekšlikums šajā sarakstā iekļaut arī EVAK.
Čakša atzina, ka, iespējams, “tas var būt risinājums nākotnē”.
Tikai pēc LTV žurnālistes jautājumiem @veselibasmin un @VMNVD atskārš, ka ārpus veselības aprūpes pamatgroza, kas pienākas visiem, ir palikusi iespēja saņemt EVAK kartes. Ministrija atzīst, ka to varētu mainīt. pic.twitter.com/6S4ND2kjD2
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) August 30, 2018
Taču tā nav vienīgā lieta, par ko ministre pieļauj diskusijas. "Panorāma" vērsa Čakšas uzmanību uz to, ka pensionāri, kas ir apdrošināti no valsts puses, automātiski, ja vien strādā, sociālā nodokļa likmes ietvaros samaksā arī 1% veselības apdrošināšanai. Tātad tiek apdrošināti dubultā.
"Par šo nav bijušas diskusijas, godīgi teikšu, bet jā. (..) Bet es saku, mums ir jānošķir, kas ir veselības politika, kas ir nodokļu politika," norādīja ministre.
Vēl viens joprojām līdz galam neatbildēts jautājums ir mikrouzņēmumu darbinieku atstāšana ārpus pilnā groza.
Vispārējā nodokļu režīmā strādājošie uz to var pretendēt arī no, piemēram, ceturtdaļslodzes, kopējos nodokļus samaksājot mazāk nekā mikrouzņēmumu darbinieki.
Turklāt par mikrouzņēmumu darbiniekiem tiek veiktas sociālās iemaksas, taču ne veselības aprūpes sadaļai. Ja viņiem, līdzīgi kā citiem, jau automātiski nodokli palielinātu par 1%, kas novirzāms veselības aprūpei, vidēji mēnesī tas sanāktu vismaz trīsreiz mazāk nekā individuālais veselības apdrošināšanas maksājums.
Proti, 1% no 720 eiro, kas ir mikrouzņēmuma darbinieka pieļaujamā maksimālā alga, ir 7,20 eiro, taču apdrošināšanas iemaksa, piemēram, jau nākamgad vidēji mēnesī izmaksā 13 eiro, pēc tam – vēl vairāk. Turklāt visiem citiem sociālo iemaksu veidiem, piemēram, bezdarba, maternitātes un slimības apdrošināšanai, mikrouzņēmuma darbinieks brīvprātīgi var pieteikties papildus, tikai ne tam, kas domāts veselības apdrošināšanai.
Veselības ministre skaidro, ka tas, kā darbojas nodokļu politika, esot Finanšu ministrijas (FM) ziņā.
Par to, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma pret visiem nodokļu maksātājiem nav taisnīga, daļu no viņiem atstājot ārpus sistēmas, jau sistēmas izstrādes laikā brīdināja Tiesībsarga birojs.
"Likumdevējs tiesībsargu īsti nedzirdēja. Uzskatīja, ka ir ļoti laba iespēja viņiem pašiem pievienoties. Un tā tas likumprojekts tika apstiprināts," teica Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska.
Tiesībsarga birojā atzīst, ka pastāv iespēja vērsties Satversmes tiesā, bet ar to vēl nogaidīs. "Ja mēs ar pamatotu argumentāciju vēlreiz vēršamies pie likumdevēja, iespējams, ka jaunais likumdevējs tiesībsargā ieklausās un līdz tiesai mums nemaz nav jāaiziet," sprieda Rezevska.
FM savas atbildes par sistēmas nepilnībām solīja sniegt piektdien, 31.augustā.
KONTEKSTS:
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām.
Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Pārliecināties par to, vai cilvēkam pienākas valsts veselības apdrošināšana, var, atbildot uz vienkāršiem jautājumiem speciāli izveidotā mājaslapā.
Ja cilvēks nesaņem valsts apdrošināšanu un vēlas tai pievienoties brīvprātīgi, kā to izdarīt - var uzzināt NVD mājaslapā.
