ĪSUMĀ:
- Pasaulē vairāki nāves gadījumi saistīti ar elektroniskajām cigaretēm.
- SPKC: Pētījumi apliecina šo smēķēšanas alternatīvu kaitīgumu.
- Latvijā e-cigaretes lieto aptuveni 1%, taču gandrīz 20% vecumā no 13 līdz 15 gadiem.
- VM: Nepilngadīgajiem nedrīkst tās pārdot, jautājums ir par kontroli.
- VM pašlaik neredz pamatu stingrākiem ierobežojumiem.
- VM gan seko līdzi pētījumiem un saka – esam gatavi rīkoties.
Jau vairāku cilvēku nāve šogad pasaulē tiek saistīta ar elektronisko cigarešu un aromatizēto smēķēšanas ierīču lietošanu.
“Arī Pasaules Veselības organizācija saka, ka pasaulē ir sākusies jauna nikotīna atkarības epidēmija, kas saistīta ar elektroniskajām cigaretēm, ar karsējamo tabaku, kas tagad nāk iekšā,” atzina profesors, Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs Alvils Krams.
Elektroniskās cigaretes tiek uztvertas kā mazāk kaitīgas, jo tajās ļoti augstā temperatūrā tabaka tiek karsēta, nevis dedzināta kā parastajās cigaretēs. Tām nav nepatīkamās smakas, tāpēc tās reizēm tiek lietotas pat iekštelpās. Savukārt veipos jeb smēķēšanas iekārtās tiek karsēts speciāls šķidrums, kura sastāvdaļas it kā ir ikdienišķākas.
“Tās ir vielas, kas tiek izmantotas pārtikas ražošanā, taču šobrīd nav zināms, vai viņu inhalācija ir patēriņam droša, īpaši, ja mēs runājam par inhalāciju ilgtermiņā, šobrīd pētījuma dati ir apstiprinājuši, ka šīs vielas izraisa plaušu bojājumus, šūnu bojājumus, un, iespējams, ka ilgtermiņā pastāv risks, ka varētu izraisīt ļaundabīgos audzējus,” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra vecākā analītiķe Una Mārtiņsone.
To, ka šobrīd vēl ir tik maz pētījumu un pierādījumu elektronisko cigarešu kaitīgajai ietekmei, kā argumentu izmanto abas puses.
Gan kaislīgi smēķētāji, kas pīpēšanu nomainījuši pret veipošanu un stāsta, ka jūtas labāk, gan ārsti, kas brīdina – iespējams, elektronisko cigarešu blakusefekti ir mazāk jūtami, taču parādīsies daudz akūtāk.
“Tās ir toksiskas un atkarību izraisošas, tas ir bizness, tas ir netīrs bizness, mēs varam teikt, ASV tas ir nāves bizness, jo cilvēki mirst, viņu lietojot, un tas akūti notiek, pēkšņi notiek, tas nav kā pie klasiskās cigarešu lietošanas, kas ir pa gadiem, šeit jauni cilvēki mirst,” norādīja Krams.
Statistika rāda, ka Latvijā ikdienā smēķē ceturtā daļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Elektroniskās cigaretes Latvijā lieto aptuveni 1% cilvēku, taču – kas ir īpaši satraucoši – gandrīz 20% jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem.
Un tā nedrīkstētu būt, jo likumdošana Latvijā elektroniskās cigaretes ir pielīdzinājusi parastajām.
“Ja nedrīkst pārdot, nedrīkst pirkt un nedrīkst lietot personas līdz 18 gadu vecumam, bet dati pierāda, ka personas lieto šīs elektroniskās cigaretes, tad te droši vien ir jautājums kontrolējošām iestādēm par kontroli attiecībā uz jauniešiem un pusaudžiem, kādā veidā šie produkti nonāk pie jauniešiem un pusaudžiem,” norādīja Veselības ministrijas Atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece.
Veselības ministrijā saka – nopietni sekojam līdzi tendencēm pasaulē un jaunākajiem pētījumiem, taču šobrīd stingrākiem ierobežojumiem vēl neesot pamata.
“Tāda pilnīga aizlieguma uz doto brīdi Eiropas Savienības dalībvalstīs nav, bet mēs no savas puses sekojam notikumiem un aktuālākajiem pētījumiem, kas veikti, un, protams, ka konkrētas situācijas gadījumā mēs esam gatavi rīkoties,” sacīja Birzniece.
Profesors Alvils Krams uzskata, ka Latvijai tomēr būtu jārīkojas proaktīvi un par pilnīgu elektronisko cigarešu vai smēķēšanas iekārtu aizliegumu jāsāk domāt tagad. Jo, ja pieaugušie parastās cigaretes nomaina pret elektroniskajām, jauniešiem process noritot otrādi un elektronisko cigarešu lietošana pāraug lielākā atkarībā, novedot pie tabakas cigarešu smēķēšanas ikdienā.
