Jau aptuveni pusgadu tiek strādāts pie jaunas digitālās veselības sistēmas koncepta izstrādes. Tas ir plašs procesu kopums, ko patērētāji – pacienti un ārstniecības personas – izjutīs kā uzlabotu esošo E-veselības vietni ar plašākām funkcijām.
Sagaidāms, ka ārstniecības personām būs pieejami pacientu izmeklējumi un citi dati, savukārt pacientiem – mūsdienīgi pakalpojumi un vieglāka piekļuve medicīnas speciālistiem, sola nozares ministrija.
Process ir sākuma stadijā, atzina Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvis Māris Dreimanis: “Es domāju, ka pilotējamās apakšnozarēs noteikti mēs runājam par gada līdz pusotra griezumam, atkarībā no tā, kā mēs definējam to beigu stāvokli. Tagad viens no virzieniem, pie kura tiek strādāts, kur potenciāli šie risinājumi tiks veidoti uz jauniem principiem, ir saistīti ar onkoloģiju. Tur attiecīgi tiek iesaistīti gan ārstniecības profesionāļi, gan arī no valsts puses dažādas organizācijas.”
Latvijas Radio aptaujātās ārstniecības profesionāļu organizācijas pastiprinātu iesaisti procesā gan neizjūt.
Esošo E-veselību kritizēja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs: “Es nebūtu tik ļoti optimistisks, sakot, ka tagad pēkšņi tiks izveidota jauna ideāla sistēma, ja tiks izdarītas tādas pašas kļūdas, kā mums bija iepriekšējās, esošās E-veselības sistēmas izstrādē. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, jābūt iesaistītām visām pusēm. Jāuzklausa ne tikai ārstu un medicīnas personāla viedoklis, bet arī jāļauj izmēģināt un jāieklausās tajā, kāda ir atgriezeniskā saite. Izskatās, ka par iepriekšējo neizdarīto darbu šodien atbildīgs nav neviens. Tas nozīmē, ka nauda ir iztērēta. Kāds kaut ko ir izdarījis, nevienam neinteresē tas rezultāts. Ko es gribēju ar šo teikt, ka ir jābūt skaidrām atbildībām, jābūt saprotamam, ka tas rezultāts ir sasniegts, vai tas atbilst pieprasījumam.”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija no jaunās sistēmas sagaida, ka tā būs ātra, ērta un droša, norādīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide: “Diemžēl mēs visu laiku saskaramies ar to, ka sistēma ir lēna, nepārtraukti ir traucējumi, soļi ir gari, lai tiktu pie rezultāta, par drošību pat ir grūti spriest.”
Veide uzskata, ka, pirms ķeras pie jaunas sistēmas veidošanas, vispirms jāsaved vecā kārtībā.
Pacientu tiesību aizstāvji, Latvijas Reto slimību alianse arī kritizēja esošo sistēmu. Alianses valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele uzskata, ka, veidojot jauno sistēmu, jāuzklausa pacientu intereses.
“Kā pacientu organizācija mēs ministrijai principā pēdējos desmit gadus vismaz esam regulāri iesnieguši priekšlikumus, kā uzlabot esošo sistēmu, kādi dati ir nepieciešami, kādi reģistri ir nepieciešami un kā tas viss ir jāsaliek kopā, lai tas strādātu pacientu un valsts interesēs. Bet es nevaru apgalvot, ka mēs tur esam iesaistīti pilnībā, jo pagaidām man nav informācijas, ne par to, kādas aktivitātes notiek, kā tas virzīsies uz priekšu. Tikai tik, cik mēs izlasām medijos, tik mēs arī zinām,” stāstīja Ziemele.
Digitālās veselības sistēmā šobrīd plānots ieguldīt līdz trim miljoniem eiro. Savukārt turpmāko trīs gadu laikā caur Atveseļošanas un noturības mehānisma Eiropas finansējumu vēl 4,2 miljonus eiro datu pārvaldības sakārtošanai.
IT asociācija: Digitālās veselības ekosistēmas izstrādē jāiesaista nozares pārstāvji
Jaunās digitālās veselības ekosistēmas izstrādē jāiesaista nozares pārstāvji, norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Risinājumam jāatbilst laikam ejošām prasībām, ar tā izstrādi nevar kavēties, kā tas notika ar E-veselību, teica Bāliņa.
Signe Bāliņa: Mēs pašlaik runājam par sistēmu, kas tika plānota jau tālajā 2008. gadā. Un kas tika realizēta ļoti, ļoti sen. Protams, ka jebkurai sistēmai visu laiku jāattīstās. Bija zināmas kļūdas, kas bija pieļautas, izstrādājot sistēmu. Ir laiks jaunai sistēmai.
Latvijas Radio: Kādas ir galvenās kļūdas, kuras, veidojot jauno sistēmu, nevajadzētu pieļaut?
Katrai sistēmai ir kaut kādas jaudas, kaut kādas noslodzes, pie kurām tās ir rēķinātas. Es pieļauju, ka tie novērtējumi [E-veselībai] ir pārāk zemi tiem apjomiem, kas mums ir nepieciešami. Tad ir jautājums – kādā veidā un ko var darīt, lai to mainītu un uzlabotu? Mūsdienās izmanto mākoņa risinājumus, kur viens no šiem iemesliem ir tieši tas, ja sistēmai ir kādas pārslodzes, lai šīs jaudas var palielināt un lai nebūtu šīs problēmas, ka sistēma nestrādā. Protams, ka viena no problēmām ar esošo E-veselību – viens šī funkcionalitāte, bet otrs, lai šī sistēma strādātu.
Neviens cits kā ārsts tik labi nezina, kas ir nepieciešams ārstam, tāpat arī medmāsas vai slimnīcas administrācija. Man šķiet, ka, iepriekšējo sistēmu veidojot, bija pārāk maza sistēmas galveno turētāju iesaiste. Šajā prasību definīcijā šī sistēma varbūt vairāk balstījās uz normatīvo vidi, bet mazāk uz tiem reālajiem procesiem, kādi tie ir.
Tā vēl viena lieta – tad, kad esošā E-veselība tika izstrādāta, gadiem definēja prasības, tad tās nodefinēja. Bija jāizstrādā sistēma, kura atbilst tām prasībām, pat ja dzīvē kaut kas ir mainījies un ir nepieciešams kaut kas cits. Pašlaik šī pieeja, kā informācijas sistēmas tiek veidotas, ir kardināli mainījusies. Tā vairs nedrīkstētu darīt, ka mēs ilgi definējam un pēc tam to visu vēl ilgāk izstrādājam. Bet tad, kad mēs piegādājam, dzīve īstenībā ir mainījusies.
KONTEKSTS:
Iecere par E-veselības sistēmu apstiprināta 2005. gadā, bet no 2018. gada sākta tās obligāta lietošana darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu apritē elektroniski. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi. Arī pēc tam novērotas sistēmas darbības problēmas un turpinājās sistēmas labošana.
Vēlāk lemts veidot jaunu sistēmu, un 2019. gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. Izmaksas tās radīšanai lēstas vairāku miljonu eiro apmērā.
