VM norādīja, ka tāpat finanšu līdzekļi ir nepieciešami laboratoriskās diagnostikas (reaģenti un laboratoriskās iekārtas), medicīnisko iekārtu (mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas un neinvazīvās ventilācijas iekārtas) un medikamentu vīrusa infekcijas ārstēšanas nodrošināšanai. Vienlaikus Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai pacientiem ar "Covid-19" infekciju ir nepieciešams finansējums ekstrakorporālās membrānu oksigenācijas iekārtas iegādei.
Finansējums nepieciešams arī NMPD. Tuvākajā laikā taps vēl divas NMPD brigādes darbam ar potenciāli inficētajiem "Covid-19" vīrusa pārnēsātājiem. Līdz jaunajam iepirkumam aizsarglīdzekļu krājumi ir pietiekami, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra dienesta vadītāja Liene Cipule.
"Līdz šim dienests ir bijis spējīgs nodrošināt šos individuālās aizsardzības līdzekļus, jo esam turējuši noteiktam izsaukumu apjomam šos aizsardzības līdzekļus. Taču visā veselības aprūpes sistēmā šo resursu nepietiek, un tā nav tikai Latvijai unikāla situācija. Visā Eiropā šobrīd veiks šos iepirkumus un specifikācijas šo aizsarglīdzekļu pasūtīšanai. Nevienā valstī nav tā, ka ir pilni gaņģi ar visu nepieciešamo," teica Cipule.
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") valdības sēdē klāstīja, ka aizsarglīdzekļu un medicīnas tehnikas iegādi organizēs aprīlī.
Ministre arī atzina, ka, iespējams, pēc kāda laika nāksies prasīt papildu līdzekļus no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem.
"Daļa resursu tiek iepirkti ar rezervi, īpaši tas attiecas uz individuālajiem aizsarglīdzekļiem un reaģentiem, jo pieprasījums pēc tiem visā pasaulē ir milzīgs un būtu tik bezatbildīgi, lai rosinātu šos iepirkumus tikai tad, kad esošās, ne tik milzīgiem apjomiem paredzētās rezerves būs izsīkušas," teica Viņķele.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") piebilda, ka dienesti strādā, lai nepieļautu vīrusa attīstību Latvijas teritorijā. "Mūsu dienesti seko līdzi un mūsu stratēģija paliek nemainīga: identificēt pašā agrīnākajā stadijā pirmos saslimušos, viņus izolēt un ārstēt, lai viņi nevarētu izplatīt šo slimību tālāk sabiedrībā."
Tāpēc aktuālas ir ģimenes ārstiem dotās pilnvaras no vīrusa plašāk skartajām teritorijām atceļojušajiem noteikt divu nedēļu karantīnu mājās vai ārstniecības iestādē.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide priekšpusdienā norādīja, ka vēl neesot informēta par darba nespējas lapu izrakstīšanu šādos gadījumos, bet Viņķele pēc valdības sēdes teica: norādes ir izstrādātas.
"Ģimenes ārsti var izrakstīt darba nespējas lapu, pamatojot to ar norādi par karantīnu. Tas ir izrunāts, un ģimenes ārsti par šo kārtību tiek informēti.
Mēs esam sagatavojuši detalizētu informāciju, kā šīs darba nespējas lapas ir izrakstāmas e-veselības sistēmā līdz ar paskaidrojumu, ka darba nespēja tagad ir piemērojama," klāstīja Viņķele.
Kā zināms, Latvijā kopš pagājušās piektdienas īpašus piesardzības pasākumus attiecina uz cilvēkiem, kuri atgriezušies no Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas un Pjemontas apgabaliem Itālijā, kā arī Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 2. martā, pirmajam pacientam Latvijā tika diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība “Covid-19". SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē pirmdien klāstīja, ka dienu pirms saslimšanas ar "Covid-19" sieviete atgriezusies no ceļojuma Itālijā, Milānā, kur šobrīd ir koronavīrusa uzliesmojums. Saslimusī sieviete ir no Rīgas. Viņa ar ģimeni apmeklēja Itāliju, un speciālisti uzskata, ka inficēšanās notika tieši Itālijā. No Milānas ģimene ar automašīnu devās tālāk uz Minheni, no kurienes ar lidmašīnu atlidoja uz Rīgu.
Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) saistībā ar Ķīnas koronavīrusu izsludinājusi augstāko starptautisko ārkārtas stāvokli veselības aizsardzības jomā.
Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas, tostarp vairākās Eiropas valstīs - Francijā, Itālijā, Austrijā, Horvātijā, Šveicē un Grieķijā. Latvija, reaģējot uz situāciju Eiropā, lēma ieviest piesardzības pasākumus iebraucējiem no Itālijas ziemeļiem, Dienvidkorejas un Irānas. Vienlaikus infektologi brīdinājuši, ka "Covid-19" neizbēgami nonāks arī Latvijā, bet uzdevums ir pēc iespējas attālināt vīrusa nonākšanu mūsu valstī cerībā sagaidīt vakcīnu.
Tāpat "Covid-19" konstatēts visās Latvijas kaimiņvalstīs - sākotnēji Krievijā, tad 27.februārī Igaunijā, bet 28.februārī arī Lietuvā un Baltkrievijā. Turklāt Igaunijā konstatētais gadījums ir pacientam, kurš no Irānas, lidojot caur Turciju, ieradās Rīgas lidostā, no kuras ar mikroautobusu devās uz Rīgas centru un tālāk ar autobusu uz Tallinu. Visi viņa līdzbraucēji tiek apzināti.
