Cilvēkiem, kas šodien sapulcējās pie mūsu vēstniecības, es varu pateikt, ka mēs arī esam pret karu, lai Ukrainā nesāktos pilsoņu karš. Mēs esam par to, lai Ukrainas teritorija paliktu Ukrainas teritorija,” norādīja vēstnieks.
Vešņakovs pastāstīja, ka Krievijas lēmumus un pozīciju ir argumentējis Latvijas ārlietu ministram un izteicis arī gatavību tikties ar Saeimas deputātiem.
Lai gan Krievijas bruņoto spēku izvēršanu Krimā vēstnieks nevarēja plašāk komentēt, apgalvojumu, ka Krievija rīkojas agresīvi un apdraud mieru Eiropā, viņš nosauca par pārspīlētu.
Lēmums par militārām aktivitātēm tiks pieņemts atkarībā no tā, kā uzvedīsies politiskie spēlētāji Ukrainā,” uzsvēra Vešņakovs.
Uz jautājumu, kad tiks pieņemts lēmums par karaspēku ievešanu, vēstnieks atbildēja:
Lēmums par karaspēka izmantošanu tiks pieņemts tad, kad reāli tiks apdraudētas mūsu tautiešu dzīvības.”
Kā iepriekš vēstīts, piketā pie Krievijas vēstniecības Rīgā 2.martā bija sanākuši 1000-2000 piketētāju. Akcijas mērķis bija nosodīt Krievijas darbības, kas apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu konfliktu.
Jau ziņots, ka kopš 1.martā Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus.
Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.
