Pildegovičs atgādināja, ka Latvijai ir bagāta pieredze cīņā ar dezinformāciju, kas Covid-19 krīzes laikā jau kļuvusi par lavīnu un būtiski traucē slimības apkarošanu, ir sazvērestības teorijas, ir kustības, kas apšauba Covid-19 pastāvēšanu vai apšauba vakcinēšanu un ārstēšanu.
Dezinformācijas pandēmijas izpausmes ietekmē cilvēku līdzsvaru un iespēju kritiski novērtēt situāciju.
Tāpēc pēc Latvijas iniciatīvas 13 dažādu reģionu valstu grupa 3 nedēļu laikā radīja ANO paziņojumu cīņai pret dezinformāciju saistībā ar Covid-19, un šobrīd tam pievienojās jau 130 ANO valstis, visas ES dalībvalstis, ASV, arī lielākās reģionu valstis.
Dokumenta mērķis ir atbalstīt kritisko domāšanu, atbildīgu žurnālistiku, zinātnisku pieeju saskarsmē ar Covid-19 epidēmiju, skaidroja Pildegovičs.
Viņš atzina, ka 130 valstu pievienošanās paziņojumam ir ļoti labs rezultāts, un, iespējams, tam pievienosies vēl citas.
Izplatītajā paziņojumā norādīts, ka valstīm, reģionālām organizācijām, ANO sistēmai un citiem iesaistītajiem – plašsaziņas līdzekļiem, sociālo mediju platformām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām – ir svarīga loma, palīdzot iedzīvotājiem pretoties dezinformācijai, informēja Ārlietu ministrija.
Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka piekļuvei brīvai, uzticamai un zinātniski pamatotai informācijai ir izšķiroša nozīme. Valstis tiek aicinātas veikt pasākumus, lai novērstu dezinformācijas izplatību, un gādāt, lai iedzīvotājiem ir pieejama pārbaudīta un precīza informācija no uzticamiem avotiem par Covid-19. Paziņojumā uzsvērta izteiksmes, tai skaitā mediju, brīvības nozīme un izcelta nepieciešamība aizsargāt mediju žurnālistu un citu mediju darbinieku drošību.
Cīņa pret dezinformāciju jau vairākus gadus ir viena no Latvijas prioritātēm daudzpusējos formātos un divpusējā sadarbībā.