Dreimane intervijā Latvijas Radio pauda, ka Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijai vajadzēja izveidot vadlīnijas, kas tieši ir kartotēka un kā tā būtu jāuztver, “vajadzēja izdarīt vairāk, vārda un uzvārda izbēršana internetā nav izpēte, tas ir nepadarīts darbs, tā ir haltūra”.
Viņa sacīja, ka pēc pašreizējiem rezultātiem nav redzams, ka bija zinātniska izpēte attiecībā uz šo kartotēku, ja trīs gadus nevarēja vienoties, kā pie šiem dokumentiem tikt un tikai pēdējā brīdī sasparojās un saņēma pielaides darbam ar tiem.
Dreimane apšaubīja, ka pieejas iegūšana bija tik briesmīga problēma, viņasprāt, komisija varēja sākt darbu ar kartotēku ātrāk un strādāt operatīvāk.
Viņa arī kritizēja citus komisijas darbus, piemēram, izdotos zinātniskus rakstus, kuros esot faktoloģiskās kļūdas, par ko cilvēki var vērsties tiesās par nekorektu informāciju.
“Ja es tā strādātu, man nāktos tiesā abonementu izņemt uz pastāvīgām sēdēm,” sacīja Dreimane.
Ar vienkāršu aģentu kartotēku publiskošanu punkts šim jautājumam nebūs pielikts, jo publiskos tikai vārdu, uzvārdu, tēvavārdu, aģenta segvārdu un savervēšanas laiku, un Valsts drošības komitejas (VDK) nodaļu, kas viņu savervēja, norādīja vēsturniece.
To, vai cilvēks sadarbojies un ko tieši darījis, kādā sfērā, to no kartītes uzzināt nevar, uzsvēra Dreimane.
Pēc kartīšu publiskošanas darbs tikai sāksies, un var rēķināties ar pārpratumiem un pat tiesu procesiem vārdu un uzvārdu līdzības dēļ, prognozēja Dreimane.
Viņa pieļāva, ka pēc vārdu publiskošanas iespējami pārpratumi un nepamatoti apvainojumi, un pauda cerību, ka tie nebūs daudzskaitlīgi un nedominēs publiskajā telpā.
Tāpat Dreimane pieļāva, ka dažiem būs sava veida vilšanas neieraudzīt sarakstos cilvēkus, “par kuriem visu mūžu bija pārliecība”, ka viņiem tur jābūt. Viņa arī skaidroja, ka ne visi komunisti bija čekas aģenti, un turklāt tie, kuri izvēlējas karjeru partijas nomenklatūrā, netika vervēti, un, pat ja viņus savervēja iepriekš, viņu kartītes izņēma no kartotēkas.
Dreimane aicināja cilvēkus, kas ieraudzīs sarakstos kādu pazīstamu vārdu, nepārsteigties ar secinājumiem un neizteikt publiskus apgalvojumus, bet, ja ir interese, vērsties pie profesionālajiem vēsturniekiem arhīvā.
KONTEKSTS:
Saeimas 4.oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.
Jau 2014.gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31.maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.
